Palīdziet vietnes attīstībai, daloties ar rakstu ar draugiem!

PĀRBAUDĪTS SATURSAutors: lek. Agņeška Mihalaka

Sarkomas ir daudzveidīga ļaundabīgo audzēju grupa, kuru izcelsme ir mezenhimālajos audos. Šie audzēji skar daudzus dažādus audus, taču tiem ir kopīgas iezīmes – ļoti agresīva augšana, infiltrācija un blakus audu iznīcināšana, bieža recidīvs un tendence veidot attālas metastāzes. Kuras sarkomas rodas bērniem un kuras pieaugušajiem? Kā atpazīt sarkomu? Un vai to var izārstēt?

Kas ir sarkomas?

Sarkomasir vēzis, kas skar gan bērnus, gan pieaugušos.Sarkomas pieaugušajiemir reti sastopami jaunveidojumi, kas veido 1% no visiem vēža gadījumiem pieaugušajiem. Saskaņā ar pētījumiem Polijā ir aptuveni 2 gadījumi / 100 000 cilvēku gadā. Tiek uzskatīts, ka risks saslimt ar sarkomu pieaugušajiem palielinās līdz ar vecumu.

Statistika par jaunākajiem ir pilnīgi atšķirīga, kursarkomas bērniemveido aptuveni 15% no visiem bērnu vēža gadījumiem. Mīksto audu neoplazmas ir daudz biežākas, aptuveni 10% gadījumu ir kaulu audzēji.

Visbiežāk sastopamā sarkoma pieaugušajiem ir leiomiosarkoma, savukārt bērniem – rabdomiosarkoma.

Sarkomu veidi

Sarkomu klasifikācijas un nomenklatūras pamatā ir to audu diferenciācija, no kuriem tās rodas.

  • liposarkoma (liposarkoma)- izcelsme no taukaudiem
  • leiomiosarkoma (leiomiosarkoma)- izcelsme no gludo muskuļu audiem, t.i., tiem, kas atrodami iekšējo orgānu sieniņās
  • rabdomiosarkoma- izcelsme no šķērssvītrotu muskuļu audiem, t.i., skeleta muskuļiem
  • fibrosarkoma- rodas no šķiedrainiem audiem, kas, cita starpā, atrodami cīpslās, pleirā, vēderplēvē un nervu apvalkos
  • Osteosarkoma (osteosarkoma)- izcelsme no kaulaudiem
  • hondrosarkoma- izcelsme no skrimšļa
  • asinsvadu sarkoma (hemangiosarkoma)- izcelsme no audiem, kas veido asinsvadus

Katrā no uzskaitītajām grupām ir vairāki vai pat ducis apakštipu,Tāpēc tiek uzskatīts, ka var identificēt vairāk nekā 60 dažādas sarkomas, kas sastopamas cilvēkiem.

Iepriekš minētās sarkomas atšķiras viena no otras ar jutību pret ārstēšanu, kā arī pēc klīniskajiem simptomiem.

Sarkomu cēloņi

Sarkomu cēloņi nav pilnībā izprasti.

Tiek uzskatīts, ka vīrusi (piem., HIV), ķīmisko vielu iedarbība, jonizējošais starojums, mehāniski ievainojumi un termiski ievainojumi (apdegumi) var būt izraisītāji.

Līdz šim sarkomu ģenētiskais noteicošais faktors nav pierādīts, taču tās mēdz rasties iedzimtu slimību gaitā, piemēram:

  • neirofibromatozes sindroms
  • Li Fraumeni band
  • Vernera komanda
  • Gārdnera sindroms

Turklāt dažām sarkomām ir raksturīgas specifiskas ģenētiskas mutācijas, uz kuru pamata tiek veikta sarkomas galīgā diagnoze.

Sarkoma - klīniskie simptomi

Sarkomas visbiežāk atrodas ekstremitātēs, nākamā vieta ir vēdera dobums, kā arī galvas un kakla zona.

Sarkomas simptomi atšķiras atkarībā no tās veida, taču kopumā var pieņemt, ka pirmais simptoms ir audzēja parādīšanās, kas visbiežāk atrodas zem ādas vai muskuļos.

Audzējs sākumā ir nesāpīgs, bet arī nepazūd, un ar laiku pat aug.

Sāpes rodas audzēja infiltrācijas un apkārtējo veselo audu bojājumu, kā arī audzējam blakus esošo nervu saspiešanas dēļ. Sāpes var pavadīt pietūkums un problēmas ar ekstremitāšu pārvietošanu.

Dziļo audu sarkomas diagnostika parasti ir sarežģīta, tādēļ šādi audzēji tiek diagnosticēti novēloti. Satraucošie simptomi, kuru dēļ ir jāuzsāk sarkomas diagnostika, neatkarīgi no tās veida ir:

  • audzēji, kas lielāki par 5 cm
  • augoši audzēji
  • sāpīgi audzēji
  • audzēji, kas atrodas dziļos audos, parasti tiek konstatēti attēlveidošanas pārbaudēs

Sarkomas diagnostika

Lai uzsāktu sarkomas diagnostiku, medicīniskās apskates laikā nepieciešams konstatēt aizdomīgas izmaiņas.

Nākamais solis ir veikt attēlveidošanas testus, kas ļauj noteikt precīzu audzēja atrašanās vietu un tā izmēru. Šim nolūkam tiek izmantota ultraskaņas vai rentgena izmeklēšana.

Ja audzējs atrodas ekstremitātēs vai vēdera sienā, tiek veikta MRI, un, ja audzējs atrodas pie iegurņa vai vēdera dobuma, noder datortomogrāfija.

Ja pastāv aizdomasJa rodas metastāzes, diagnozes noteikšanas laikā tiek veikta krūškurvja CT skenēšana, jo sarkoma visbiežāk veido metastāzes plaušās.

Diagnozes apstiprināšanai nepieciešams histopatoloģiskās izmeklēšanas rezultāts. Materiālu šādai izmeklēšanai var iegūt divos veidos atkarībā no audzēja atrašanās vietas un tā lieluma.

Ja audzēja izmērs nepārsniedz 5 cm un tas atrodas virspusēji, to var pilnībā izgriezt un nosūtīt histopatoloģiskai izmeklēšanai. Savukārt, ja audzējs ir liels (>5 cm) vai atrodas dziļos audos, tad izmeklēšanai materiālu ņem ar biopsiju vai audzēja paraugu ņem operācijas laikā.

Tikai histopatoloģiskā izmeklēšana ļauj precīzi noteikt audzēja veidu, stadiju un prognozi. Ir iespējams arī izvēlēties atbilstošu ārstēšanu, pamatojoties uz histopatoloģisko izmeklēšanu.

Sarkomas ārstēšana

Kad tiek diagnosticēta sarkoma, ārstēšana atšķiras atkarībā no sarkomas veida un stadijas.

Ja attālas metastāzes netiek konstatētas, primārā ārstēšanas metode ir audzēja ķirurģiska noņemšana kopā ar veselu audu malu. Dažos gadījumos nepieciešama arī pēcoperācijas staru terapija.

Lielu audzēju gadījumā audzēja masas samazināšanai tiek izmantota pirmsoperācijas staru vai ķīmijterapija, kas palīdz izvairīties no lielām, kropļojošām operācijām un uzlabo prognozi

Pacientiem ar metastāzēm ķīmijterapija ir pirmā ārstēšanas metode.

Dažreiz ir iespējama metastāžu ķirurģiska noņemšana, ja vien to nav daudz un tās atrodas vietā, kur iespējams veikt operāciju, piemēram, plaušās.

Sarkomas prognoze

Prognoze ir atkarīga no sarkomas veida, tā lieluma un reakcijas uz ārstēšanu, kā arī no tā, vai audzēja rezekcija tika veikta radikāli, t.i., vai audzējs tika pilnībā izņemts ar atbilstošu veselu audu malu.

Pašlaik tomēr sarkomu ārstēšanas rezultāti ir ļoti apmierinoši un ļoti bieži ir iespējams iegūt pilnīgu atveseļošanos

Sarkomas ir ļoti daudzveidīga ļaundabīgo audzēju grupa, taču lielākā daļa no tām atrodas uz ķermeņa virsmas, subkutāni, kur tās ir viegli novērojamas

Ja pamanāt traucējošu, augošu audzēju, jākonsultējas ar ārstu, jo ātra diagnostika ļauj īstenot efektīvu ārstēšanu.

Pēc eksperta domām

Prof. Dr hab. n. med. Pjotrs Rutkovskis, Mīksto audu, kaulu un melanomu audzēju nodaļas vadītājs

Cilvēki, kuri irir ļoti maz, lai diagnosticētu sarkomu, ne tikai Polijā, bet arī pasaulē. Lai atpazītu un ārstētu šo audzēju, ir nepieciešami daudzi speciālisti, tāpēc pacients jānosūta uz references centru, turklāt multidisciplināru.

Polijā mums ir bērnu onkoloģijas centru tīkls, kas nodarbojas ar sarkomām. Labākie ir Mātes un bērna institūts un Bērnu memoriālais veselības institūts Varšavā, kā arī Medicīnas universitāte Vroclavā.

Runājot par pieaugušajiem, situācija ir sliktāka, jo sarkomas ārstē vairākos onkoloģijas centros, bet vienīgā klīnika, kas vērsta uz šāda veida vēzi, ir klīnika, kuru esmu pagodināts vadīt.

Lai pieaugušie pacienti tiktu pienācīgi ārstēti, ir nepieciešamas 3-4 šādas iestādes. Savukārt Polijai ir paveicies, ka tā ir tik liela valsts, ka ir speciālisti sarkomu ārstēšanā! Lietuvā nav centra, jo ar šiem vēža veidiem slimo tikai 70 cilvēki.

Ļoti svarīga ir agrīna diagnostika un pareiza diagnostika. Tā kā mums ir 1 tūkst sarkomas gadā un vairāk nekā 20 tūkst. ģimenes ārsti, statistiski vērtējot, viens šāds ārsts ar sarkomu saskarsies ik pēc divdesmit gadiem. Galvenais ir nepieļaut kļūdu šajā posmā.

Prof. Rutkovskis nāk no Sarkomas palīdzības biedrības preses materiāliem

Par autoruPriekšgala. Agņeška MihalakaĻubļinas Medicīnas universitātes Pirmās medicīnas fakultātes absolvents. Šobrīd doktore pēcdiploma prakses laikā. Nākotnē viņš plāno uzsākt specializāciju bērnu hematoonkoloģijā. Viņu īpaši interesē pediatrija, hematoloģija un onkoloģija.

Palīdziet vietnes attīstībai, daloties ar rakstu ar draugiem!

Kategorija:

Onkoloģija