Viens no embolijas veidiem, t.i., pēkšņa artērijas lūmena aizvēršanās ar emboliju, ir tauku embolija. Tas var rasties pēc kaulu (īpaši garo kaulu) lūzumiem – no iekšpuses atrauts taukaudu fragmenti nonāk asinsritē, bloķējot arteriālo asinsvadu (smadzeņu vai koronāro). Tas ir tiešs drauds jūsu dzīvībai.
Tauku embolijarodas pēc rezerves taukaudu vai kaulu (dzelteno smadzeņu) traumas no saplēstiem lipocītiem. Dažreiz šādu emboliju izraisa taukainu aknu bojājums vai kļūdaini intravenozi ievadot eļļainus intramuskulārus preparātus. Tas var būt arī gāzes gangrēnas, akūta pankreatīta vai apdegumu rezultāts. Tā tiek minēta arī kā komplikācija pēc tauku atsūkšanas, t.i., kosmētiskās tauku atsūkšanas.
Embolivar veidot arī trombu, šķeltu aplikumu, vēža audu fragmentus, amnija šķidrumu, baktērijas, parazītus vai gāzes burbuļus.
Kā izpaužas tauku embolija?
Dažreiz tauku embolija paliek asimptomātiska. Var būt arī spontāna tauku pilienu izvadīšana no plaušām, izdaloties ar urīnu, klepojot vai metabolizējoties aknās un serumā. Taču, kad apritē nonāk liels daudzums tauku pilienu, tās var izraisīt asinsrites nosprostojumu asinsvados un līdz ar to - emboliju. Kopumā ar visām embolijām cilvēka pašsajūta pēkšņi pasliktinās, un viņiem var rasties pēkšņa elpas trūkums, sāpes krūtīs un samaņas zudums. Var parādīties arī dermatoloģiski simptomi - asiņaina ekhimoze uz ādas. Šīs petehijas ir diezgan svarīgas, jo ar tām pietiek, lai ātri diagnosticētu, ka pacients cieš no tauku embolijas. Tie atrodas uz krūtīm, rokām, kakla un arī uz mutes gļotādas. Tie parādās tikai 20-50 procentos. pacientiem un izzūd paši pēc aptuveni vienas nedēļas. Ķermeņa temperatūra ir paaugstināta, dažreiz līdz 39oC. Var rasties arī tahikardija, kas nozīmē, ka sirdsdarbības ātrums palielinās līdz vairāk nekā 100 sitieniem minūtē.
Vai tauku embolija ir ārstējama?
Ārstēšana ir emboliskā materiāla noņemšana, kas bloķē asins plūsmu. Lielākajai daļai aizsprostojumu nepieciešama operācija. Savukārt ar taukainu emboliju pacientisaņem uzturošo skābekli, diurētiskos līdzekļus un albumīnu, t.i., cilvēka plazmā atrodamos ūdenī šķīstošos proteīnus – tie palielina asinsriti un arī saista taukskābes. Cilvēkiem ar recidivējošu emboliju ieteicams ārstēt ar antikoagulantiem un implantu filtriem, lai emboliskais materiāls tiktu notverts apakšējā dobajā vēnā.
Slimību profilakse
Lai samazinātu tauku embolijas risku pēc lūzumiem, pirms pacienta transportēšanas uz slimnīcu imobilizējiet ievainoto ekstremitāti. Nepieciešama arī pēc iespējas ātrāka operācija. Pacientiem tiek ievadīts arī profilaktisks skābeklis un antikoagulanti, lai novērstu tauku daļiņu uzkrāšanos artērijās.