Palīdziet vietnes attīstībai, daloties ar rakstu ar draugiem!
Skrējēja eiforija ir svētlaimes un prieka stāvoklis, kas rodas pēc intensīvas slodzes un ilgst aptuveni pusstundu. Endorfīni – hormoni, kas līdzīgi narkotikām iedarbojas uz nervu sistēmu, ir atbildīgi par laimes sajūtu pēc skriešanas. Šī iemesla dēļ garo distanču skrējējus bieži sauc par "endogēniem morfīnistiem", un viņu eiforija bieži tiek saukta par augstu vai augstu.
Skrējēja eiforija( skrējēja maksimums ) jau sen ir noslēpumaina un maz pētīta parādība, kuras eksistence ir vairākkārt apšaubīta. Līdz šim ir izstrādātas vismaz dažas zinātniskas teorijas, lai izskaidrotu pēkšņo prieka uzliesmojumu skrējējiem un pēc smagiem treniņiem. Pirmo reizi šī parādība tika novērota pagājušā gadsimta 70. gados, kad skriešana sāka iegūt popularitāti. 1975. gadā zinātnieki identificēja endogēnos morfīnus jeb endorfīnus, hormonus, kas ir atbildīgi par eiforijas izraisīšanu cilvēkiem. Ir noskaidrots, ka šīs vielas smadzenes izdala ilgstošas un intensīvas skriešanas laikā.
Endorfīni - kas tie ir?
Endorfīni ir hormonu grupa, ko sauc par endogēniem opioīdiem. Tie ir spēcīgi opioīdu receptoru agonisti (aktivatori) smadzenēs. Narkotikām – kodeīnam, morfīnam un heroīnam ir līdzīga iedarbība, taču to ārējās izcelsmes dēļ tie rada spēcīgākus stimulus un vairāk izraisa atkarību nekā dabiski, ko ražo organisma hormoni.
Endorfīnu ietekmē mēs jūtam svētlaimi, prieku, gandarījumu un relaksāciju. Laimes hormoni arī pacieš sāpes un mazina stresu. To pastiprinātu sekrēciju izraisa tādi stimuli kā smiekli, sauļošanās, šokolādes ēšana, sekss, meditācija, psihoaktīvo vielu lietošana, dzemdības (tiem ir pretsāpju efekts). Zinātniskie pētījumi arī liecina, ka smadzenes ražo endorfīnus, reaģējot uz intensīvu slodzi.
Endorfīni un skrējēja eiforija
Gadu gaitā ir bijušas daudzas zinātniskas teorijas par to, kāpēc skriešana izraisa eiforiju. Daži zinātnieki uzskatīja, ka labākai pašsajūtai nav nekāda sakara ar endorfīnu izdalīšanos – "augstuma" sajūtu it kā radīja dalība sporta sacensībās un apmierinātība ar veikto distanci. Citi ir iebilduši, ka par šo efektu ir atbildīgi endogēnie kanabinoīdi, t.sk. anandamīds.
Pašlaik atpaliekteorija, ka endorfīni izraisa skrējēja eiforiju, tiek uzskatīta par visuzticamāko. Pārliecinošus pierādījumus šīs tēzes pamatotībai sniedza vācu zinātnieki no Bonnas universitātes. 2008. gadā viņi publicēja sava eksperimenta rezultātus, lai aprakstītu izmaiņas smadzenēs ilgstošas slodzes ietekmē. Viņi pētījumam izvēlējās 10 atlētiskus vīriešus, kuriem tika dots norādījums skriet 2 stundas bez pārtraukuma. Gan pirms, gan pēc treniņa viņiem tika veikti psiholoģiskie testi, lai noskaidrotu pašsajūtu. Tika veiktas arī atbilstošas laboratoriskās pārbaudes, lai noteiktu endorfīnu līmeni smadzenēs un noteiktu smadzeņu struktūru aktivitātes līmeni.
Psiholoģiskie testi uzrādīja fundamentālas izmaiņas aptaujāto pašsajūtā – pēc treniņa viņi izjuta lielāku prieku un eiforiju. Ir arī palielināta to smadzeņu daļu aktivitāte, kas ir atbildīgas par baudas sajūtu. Tas ļāva secināt, ka ilgstoša slodze un ar to saistītās sāpes un nogurums stimulē smadzenes ražot endorfīnus. Tie ir paredzēti, lai palīdzētu skrējējam labāk izturēt nogurdinošu skrējienu un tajā pašā laikā radīt viņam lielisku garastāvokli. Tāpēc daži cilvēki ir tieši atkarīgi no skriešanas un katru dienu bez treniņa uzskata par velti.
Skrējēja eiforija - kad tā parādās?
Diemžēl ne katrs skrējējs spēj izjust eiforijas stāvokli. Lai “aizlidotu”, ir jābūt ļoti labā stāvoklī – endorfīni izdalās tikai pēc aptuveni 30 minūšu nepārtrauktas skriešanas. Svarīga ir arī treniņa intensitāte: pulsam ir jāpaliek 70–80% robežās no maksimālā pulsa. Noturēt tik augstu tempu pusstundu prasa lielu skriešanas pieredzi, tāpēc iesācējiem nav iespējas pašiem izjust, kāda ir skrējēja eiforija
Vēl viens faktors, kas palielina endorfīnu veidošanos pēc treniņa, ir… ģenētika. Daži cilvēki pēc skrējiena ir dabiski sajūsmā un ļoti viegli kļūst eiforiski. Citi var trenēties stundām, un viņu pieredze nebūs tik sajūsmināta kā atpūtas skriešana.
Kā pārbaudīt, vai esam spējīgi sajust skrējēja eiforiju? Vienīgais veids ir pastāvīgi strādāt pie savas izturības un ātruma. Kad mēs sasniegsim atbilstošu fiziskās sagatavotības līmeni, pastāv ļoti liela varbūtība, ka mēs sajutīsim augstu endorfīna līmeni.
Lasi arī: Ekstrēmās un izdzīvošanas sacīkstes - kas tās ir un kā tām sagatavoties?