Kino mūsos izraisa patiesas emocijas. Mēs instinktīvi izvēlamies: romantiku, kriminālo fantastiku vai trilleri. Daži cilvēki aizraujas ar romantisku komēdiju skatīšanos. Tā nav nejaušība. Filma var būt līdzeklis pret stresu, vientulību, garlaicību un sliktu garastāvokli.

Es neatceros, ka mana māte kādreiz būtu raudājusi. Pat savas dzīves dramatiskākajos brīžos viņa vienmēr atrada izeju no situācijas. No otras puses, viņa rēktu kā bebrs, skatoties sulīgas romances. Viņa bija nervoza par drāmām, ienīda šausmu filmas. Viņa pārdzīvoja sižetu kā savas emocijas - stāsta 27 gadus vecā Katažina Zaļuska. Viņš atzīst, ka mīlkino . Uzskata par zaudētu nedēļu, ja nenoskatās labufilmu . Viņš īpaši novērtē smagas un nopietnas lietas. - Es reti eju uzkomēdiju , jo smieklīgo skatos tikai Kventina Tarantīno darbus - stāsta Kasia. - Dažiem cilvēkiem ir jāanalizē šīs pasaules sarežģītās problēmas. Viņi ir jūtīgi un emocionāli nobrieduši. Kinoteātrī viņi meklē svarīgu pieredzi, nevis atpūtu – skaidro Magda Maļkeviča-Borkovska, Varšavas terapijas un psiholoģiskās izglītības centra MABOR vadītāja.

Kā palīdzēt sev ar filmu?

Pirms pērkat kinobiļeti, padomājiet par savu garīgo stāvokli. Ja jūtaties slikti, nemeklējiet drāmu, kas jūs vēl vairāk iegremdēs, labāk izvēlieties komēdiju.

Svarīgs

Kādas filmas jums patīk visvairāk:

  • Romances, melodrāmas - iespējams, ka Tevi pietrūkst mīlestības, dzīves piepildījuma vai Tev ir liela vajadzība piedzīvot mīlestību. Vērojot viņu uz ekrāna, tiek aizstātas jūsu patiesās jūtas. Ja savā dzīvē saskaraties ar šo problēmu, pat nelielas romantikas skatīšanās var pasliktināt pašsajūtu.
  • Kara noziegumu stāsti - tu esi intraverts, tu slēp emocijas, bet tev vajag ļoti spēcīgus stimulus, dzīvi ļoti lielā ātrumā, troksni un kņadu.
  • Piedzīvojums – varbūt vēlies kādu laiku padzīvot citā pasaulē. Tas jūs attīra un nomierina.

Filma kā terapeitisks līdzeklis

Daži psihologi iesaka pacientiem skatīties filmu. Šis ir viens no terapeitiskajiem līdzekļiem. Tie ir iekļauti mākslas terapijā (mākslas, piemēram, mūzikas, grafikas izmantošana dvēseles dziedināšanai). Svarīgs terapijas elements ir savas pieredzes apzināšanās. Skatoties filmu, pacientam ir iespēja atklāt, kas tajā dziļi slēpjas. Dažreiz tas slēpj emocijas tik cieši, katikai tad, kad viņš redz, kā svešinieks (varonis) tos piedzīvo, vērojot savu dzīvi un problēmu risināšanas veidu, viņš var saprast, ka viņa situācija ir līdzīga. 52 gadus vecajam Marekam bija grūtības izrādīt mīlestību. Viņš to uzskatīja par vājumu, viņš nicināja cilvēkus, kuri apliecināja mīlestību pret sevi. Viņa partneris no tā cieta. - Ir cilvēki, kas ir tik aizslēgti, ka neko nevar darīt, lai viņus atbloķētu. Viņu pieredzes veids ir sekls. Gadās, ka saskare ar filmas šedevru aizkustinās pacientu – piebilst psihoterapeite. Marks saprata, ka jaku lietu stāstīšana Anijai viņai ir nepieciešama un nemazina viņa vīrišķību. Pateicoties filmai, viņš pārvarēja vienu no garīgajiem blokiem.

Jums tas jādara

Uzdodiet sev dažus jautājumus:

  • Kādas emocijas tev patīk piedzīvot?
  • Kurā dzīves posmā tu atrodies (problēmas ar bērniem, šķiršanās, nodevība, darba nogurums)?
  • Vai vēlaties atpūsties un atrauties no realitātes?
  • Vai filmai jābūt skaļai un krāsainai vai klusai un mierīgai?
  • Vai tu dod priekšroku pasakai vai realitātei?
  • Kāpēc tu ej uz kino? - šis ir vissvarīgākais jautājums, kas jums jāuzdod sev beigās un rūpīgi jāanalizē iepriekš minētās atbildes.

Pēc seansa padomājiet par:

  • Kādas bija jūsu reakcijas uz filmu?
  • Analizējiet to, salīdzinot varoņa situāciju ar savu situāciju.
  • Kas bija vissvarīgākais filmā, kā jūs to saprotat?
  • Ko šī filma saka par tevi?

Videoklipi ar laimīgām beigām dod cerību

Lūsīnai patīk aplietas filmas (viņu nevar ievilkt kriminālstāstā pat ar varu). 15 gadus viņai bija vīrs un trīs meitas. Vīrs strādāja nepilnu slodzi. Lūsīnas nopelnīto naudu viņš tērēja priekiem: kaklasaitēm, smaržām, grāmatām. Turklāt viņš bija alkoholiķis. Piedzēries viņš varēja viņai sist, pēc tam atvainojās un apliecināja, ka mīl. Lūsīna ar visu tika galā pati, viņa nevarēja ne uz vienu paļauties. Viņas vecāki jau vairākus gadus ir miruši. Kad viņa nolēma pamest vīru, viņš paņēma bērnus un aizveda pie vecākiem. Trīs gadus viņa cīnījās ar viņu par meitām un par šķiršanos, no kuras viņš atteicās. Šodien viņa pārcēlās uz citu pilsētu. Viņa ir viena ar bērniem. Viņa uzsver, ka savu situāciju nemainītu pret citu, viņa augstu vērtē mieru. - Man patīk filmas ar skaistām fotogrāfijām, ausij patīkamu mūziku, drīzāk par laimīgu mīlestību, - Lūsīna atzīst. – Nereti cilvēki, kuri dzīvē daudz kam ir pārdzīvojuši, kinoteātrī vienkārši vēlas justies laimīgi. Ir zināms, ka šī ir viltus pasaule, bet viņi dzīvo varoņu dzīvi tā, it kā viņi būtu savējie. Laimīgas beigas dod cerību, ka tā būs arī dzīvē – skaidro terapeite.

Filma ļauj redzēt kāda cita likteni

Kur popularitāte Brazīlijas unMeksikānis? – Tas var nebūt augsta līmeņa kino, bet, lūdzu, pievērsiet uzmanību tam, cik lieliskas emocijas tur izpaužas. Varoņi, ja mīl un ienīst, ir gatavi par to atdot savu dzīvību, skaidro psihoterapeite. - Konkrētās stundās sēdēt pie televizora un sekot seriāliem ir sava veida vērošana kāda cita liktenī. Ja kādam ir ikdienišķa dzīve, viņš var daudz ko piedzīvot kopā ar varoņiem no stikla aizslietņa. Un katram no mums ir vajadzīgas emocijas – piebilst Maļkeviča-Borkovska. - Spāņu filma "Lonely" par mātes un meitas attiecībām atstāja uz mani lielu iespaidu - es ticēju. - Meitene bija cietsirdīga pret savu māti, un viņa viņu tik ļoti mīlēja, ka piedeva viņai visu. Filma bija pelēkos un melnos toņos, reizē smaga un skaista, ar smeldzīgu mūziku. Seansa laikā es sāku raudāt. Man likās, ka nevaru sev palīdzēt. Es izgāju no kinoteātra, bet nevarēju nomierināties labas desmit minūtes, es atzinos. "Kad atgriezos mājās, piezvanīju mammai un pateicu, ka mīlu viņu." Pēc filmas es jutu tik lielu vainas apziņu, ka pārāk reti apmeklēju viņu un esmu tikpat dusmīga kā mana meita filmā. – Dāma identificējās ar māti, nevis ar meitu. Viņa juta to, ko jūt māte, kuru varmācīgi nodarījusi bērns – dzirdēju psihologa interpretāciju. - Un vainas apziņa sākās.

Filma ļauj izjust emocijas kādam

Reizēm izejam no kinoteātra jūtoties satriekti, raudoši vai tieši otrādi – priecīgi un optimisma pilni. Filma ļauj piedzīvot emocijas kādam. Tas ir kāds, kurš cieš no mīlestības, mirst, zaudē bērnus, tiek sists, pamests, priecājas un mīl ar savstarpīgumu. Mēms. Mēs sēžam atzveltnes krēslā. Un tomēr mūsu emocijas ne ar ko neatšķiras no reālajām. Ir vērts tos analizēt, lai noskaidrotu, ko mēs vēlamies un kas mums pietrūkst vai ar ko esam gana. – Pēc čehu filmas “Vientuļnieki” noskatīšanās sapratu, ka jāšķiras no sava līgavaiņa – stāsta Basia. – Mēs bijām kopā septiņus gadus, mīlestība pārgāja, tagad mums bija tikai ērti. Filmā es sapratu, kā es gribu dzīvot. Došanās uz kino var būt destruktīva vai pozitīva. - Kad mums ir slikts garastāvoklis, mums filma nepatīk. Gadiem vēlāk, redzot to vēlreiz, mēs to uztversim savādāk. Man tā notika vairākas reizes – stāsta Magda Maļkeviča-Borkovska. – Kino ir kā emociju tablete. Paņēma nepareizu slimību, tā nedarbosies vai nebūs kaitīga. Tāpēc izvēlēsimies filmas, kas mums ir piemērotas, nevis tās, kas ir modē – viņš uzsver. - Gadījās, ka kāds filmā atklāja aizraujošu zemūdens pasauli un šodien viņš nirst pats. Kāds cits iedvesmojies no fotografēšanas, kultūrisms, aktiermākslas. Kino palīdz mums izdarīt izvēli, piedzīvot, iepazīt un ceļot. Reālajā pasaulē tam visam nepietiktulaiks.

ikmēneša "Zdrowie"

Kategorija:

Psiholoģija