- Psihoterapija un garīgie traucējumi
- Psihoterapija un grūtības starppersonu attiecībās
- Psihoterapija un grūtības pieņemt lēmumus
- Psihoterapija un dažādas neveiksmesdzīve
- Psihoterapija un pārmērīga impulsivitāte
- Psihoterapija un problēmas ar narkotiku lietošanu un citām atkarībām
- Psihoterapija un pašapziņas trūkums un zems pašvērtējums
- Psihoterapija: ko darīt, lai no tās gūtu labumu?
Tas, ka psihoterapija ir noderīga psihisku traucējumu ārstēšanā, ir labi zināms, taču mazāk zināms, ka to var izmantot arī cilvēki, kuri necīnās ar garīgiem traucējumiem. Grūtības savstarpējās attiecībās, pašapziņas trūkums vai problēmas ar lēmumu pieņemšanu – visas šīs un citas problēmas var atrisināt, vienkārši dodoties pie īstā terapeita.
Psihoterapijair ļoti vispārīgs termins. daudzi tā veidi, piemēram psihodinamiskā, kognitīvi-biheiviorālā terapija vai psihoanalīze. Iespējama individuālā terapija, kā arī pāru terapija vai ģimenes terapija.
Kopumā tiek uzskatīts, ka psihoterapija tiek vērtēta ļoti atšķirīgi. Speciālisti nešaubās, ka tā ir laba metode dažādu problēmu risināšanai. Tomēr daudzi cilvēki uzskata, ka sarunai ar terapeitu nav reāla veida, kā viņiem palīdzēt. Šai domāšanai ir dažādi iemesli. Viens no iespējamiem variantiem var būt … parastās bailes atvērties svešiniekam. Šīs bailes nav nepamatotas – patiesībā psihoterapija nemaz nav viegla un tās laikā pacients var izjust lielāku vai mazāku diskomfortu. Tomēr psihoterapija ir paredzēta, lai palīdzētu pacientam atrisināt grūtības, ar kurām viņi saskaras ikdienā.
Psihoterapija un garīgie traucējumi
Psihoterapija ir viena no dažādu garīgo traucējumu ārstēšanas metodēm. To var lietot pacienti ar depresīviem traucējumiem, kā arī cilvēki, kas cīnās ar dažiem trauksmes traucējumiem, piemēram, ģeneralizētu trauksmi, trauksmi ar panikas lēkmēm vai specifiskām fobijām.
Terapija var būt ļoti noderīga, ārstējot obsesīvi-kompulsīvos traucējumus (obsesīvi kompulsīvos traucējumus), ēšanas traucējumus (piemēram, anoreksiju un bulīmiju) un dažādu veidu personības traucējumus.
Dažreiz psihoterapija ir ārstēšanas metode, kas atbalsta farmakoterapiju, un dažreiz tai vajadzētu būt primārajai garīgo traucējumu ārstēšanas metodei. Pēdējo situāciju var novērot personības traucējumu gadījumā, bet arī autisma spektra traucējumu gadījumāvai hiperkinētiski traucējumi (ADHD).
Psihoterapiju var izmantot ne tikai cilvēki ar garīgiem traucējumiem, bet arī cilvēki, kas cīnās ar cita veida grūtībām.
Psihoterapija un grūtības starppersonu attiecībās
Mūsdienās dažāda veida starppersonu attiecības, šķiet, veidojas mazliet savādāk nekā pirms duci vai vairāk gadiem. Daudzas attiecības izjūk pēc pavisam neilga laika, šķiršanās šobrīd pārsteidz maz cilvēku. Dzīves temps, cenšanās pēc iespējas ātrāk kāpt pa nākamajiem profesionālo kāpņu pakāpieniem vai pat pandēmijas rašanās noved pie tā, ka starppersonu attiecības vienkārši cieš.
Arvien vairāk cilvēkiem mūsdienās ir grūti sazināties gan ar saviem mīļajiem, gan citiem apkārtējiem cilvēkiem. Gadās, ka viņi jūtas noniecināti, viņiem rodas iespaids, ka partneris nevēlas vai nespēj attaisnot viņu cerības, un viņu kolēģi un priekšnieki nenovērtē viņu apņemšanos.
Kad pacients jūtas saspringts šādu grūtību dēļ, viņam sāk trūkt motivācijas un šķiet, ka viņš ir viens ar savām problēmām. Šādā situācijā ir vērts apsvērt iespēju izmantot psihoterapiju.
Kopā ar terapeitu būs iespējams objektīvi aplūkot grūtības, ar kurām saskaras dotais cilvēks, bet arī izveidot tādus uzvedības modeļus, pateicoties kuriem viņš varēs atklāti komunicēt citiem par savām vajadzībām.
Psihoterapija un grūtības pieņemt lēmumus
Dažiem cilvēkiem ir grūtības pieņemt dažādus lēmumus. Dažkārt tie ir lēmumi saistībā ar studiju izvēli, dažreiz dzīvesvietu, došanos atvaļinājumā vai precēšanos.
Tāpat kā problēmas ar pareizās preces izvēli veikalā neapgrūtina cilvēku darbību, arī izvēle, kuru studiju virzienu izvēlēties un ko darīt vēlāk, var būt ļoti sarežģīta.
Nav nekas neparasts, ka cilvēks, kuram ir problēmas pieņemt lēmumus, galu galā vadās pēc citu cilvēku – vecāku, partnera vai draugu – viedokļiem. Viņa galu galā var izlemt darīt to, kas viņai nav gluži piemērots. Visbeidzot, viņa var izjust rūgtumu, dusmas uz sevi vai vilšanos.
Kad jebkura lēmuma pieņemšana ir ļoti grūta, ir vērts padomāt par psihoterapiju. Kopā ar terapeitu būs iespējams meklēt iemeslus, kāpēc pacients nevar ne par ko izlemt, un pēc tam beidzot padarīt iespējamu viņa lēmumu pieņemšanu.
Psihoterapija un dažādas neveiksmesdzīve
Mūsdienu laikus diez vai var uzskatīt par draudzīgiem. Šeit var minēt, piemēram, pandēmiju, kas negatīvi ietekmēja lielākās daļas iedzīvotāju dzīvi. Darba zaudēšana, attiecību problēmas vai grūtības skolā ir kļuvušas par mūsu ikdienu.
Tāpat kā daži cilvēki pēc atlaišanas sāk meklēt citu darbu, citiem ir daudz grūtāk samierināties. Līdzīgi ir ar attiecību izjukšanu - daži ātri atveseļojas, bet citi piedzīvo šķiršanos ļoti ilgu laiku.
Iepriekš minētās problēmas var radīt dažādas grūtības – dažās to rezultātā rodas atraušanās no starppersonu attiecībām, citās attīstās depresija, vēl citās sekas ir pārmērīga psihoaktīvo vielu lietošana.
Kad rodas iespaids, ka dzīvē nekas neiet labi, jādomā par psihoterapeita palīdzības izmantošanu.
Kopā ar speciālistu varēs izanalizēt, kāpēc notikumi tik spēcīgi ietekmējuši pacientu, kā arī rast risinājumus, kā tikt galā ar grūtajām emocijām savādāk, nekā slīcinot bēdas alkoholā vai maskējot tos, uzņemot citas vielas.
Psihoterapija un pārmērīga impulsivitāte
Dažu cilvēku iezīme ir impulsivitāte – nav nepieciešams daudz, lai nelielas problēmas patiešām liktu tām eksplodēt. Neregulāra situācija diez vai ir problēma. Taču, ja cilvēks visu laiku ir saspringts un partnera nepareizi iegādāta prece noved pie strīdiem, kas ilgst vairākas stundas, problēma noteikti ir jāskatās.
Var būt grūti pārliecināt pārāk impulsīvu cilvēku apmeklēt terapeitu. Tomēr to noteikti ir vērts darīt, jo psihoterapija var ne tikai palīdzēt atrast pārmērīgas uzbudināmības cēloni, bet arī palīdzēt atrast veidus, kā pēc iespējas mazāk pacientam piedzīvot uzliesmojumus.
Psihoterapija un problēmas ar narkotiku lietošanu un citām atkarībām
Atkarības kontekstā vēl nesen biežākās problēmas bija alkoholisms un narkomānija. Tomēr šobrīd arvien vairāk tiek runāts par citām atkarībām, piemēram, atkarību no datora, azartspēlēm, pornogrāfiju un šopaholismu.
Šāda veida problēmas var destruktīvi ietekmēt atkarīgās personas ģimeni un profesionālo dzīvi.
Tātad jums ir jācīnās ar atkarībām. Metode, ar kuras palīdzību tos var pārvarēt, ir tieši šādapsihoterapija. Tiek izmantota gan grupu, gan individuālā terapija. To galvenais mērķis ir noskaidrot, kāpēc pacients ir zaudējis kontroli pār savu uzvedību, un atbalstīt viņu abstinences saglabāšanā.
Psihoterapija un pašapziņas trūkums un zems pašvērtējums
Plašsaziņas līdzekļi joprojām popularizē veiksmīgu cilvēku tēlu, kuri ir skaisti, bagāti un pat tad, ja viņu aprūpē ir pieci bērni un viņiem vienmēr ir laiks uztaisīt perfektu grimu, un pēc dzīvokļa viņi staigāt augstpapēžu kurpēs.
Lielākā daļa cilvēku lieliski zina, ka mediju realitāte ir zināmā mērā nepatiesa. Tomēr joprojām notiek, ka saziņa ar viņu noved pie dažāda veida kompleksiem vai pazeminātas pašcieņas.
Daži cilvēki jau no agras bērnības cīnās ar zemu pašvērtējumu. Tam ir dažādi iemesli. Dažkārt vainojama vecāku nekorekta uzvedība, dažreiz skolas problēmas vai atkārtotas neveiksmes attiecībās.
Zems pašvērtējums var būt saistīts arī ar sevis izskata kompleksiem, kas ne vienmēr ir pamatoti. Teorētiski pašapziņas trūkums nav liela problēma, taču praksē tas var pat apgrūtināt cīņu par savu taisnību ikdienas situācijās.
Šeit ir runa, piemēram, par grūtībām nodrošināt pareizu darbu veikšanu noalgotai remontdarbu brigādei vai saņemt kompensāciju no tūrisma aģentūras, kad sapņu brīvdienu ceļojums, kas iegādāts par lielu naudas summu tālu no ideāla.
Situācijā, kad pacients pamana, ka pašapziņas trūkums vienkārši traucē funkcionēt, var vērsties pēc palīdzības pie psihoterapeita. Ar to būs iespējams koncentrēties uz šī stāvokļa cēloņiem, kā arī stiprināt pacienta pašcieņu un celt viņa pašapziņu.
Psihoterapija: ko darīt, lai no tās gūtu labumu?
Ir divas psihoterapijas izmantošanas iespējas. Psihoterapeitiskā palīdzība ir pieejama gan Valsts slimokasē, gan privātajos terapijas centros.
Lai gūtu labumu no psihoterapijas Valsts veselības fonda ietvaros, ir jāatrod garīgās veselības klīnika (PZP) vai garīgās veselības centrs (CZP). Turklāt, lai uzsāktu terapiju, ir jābūt nosūtījumam – tos var saņemt pie jebkura ārsta. Tos visbiežāk izsniedz primārās aprūpes ārsti (ģimenes ārsti).
Kā to nav grūti uzminēt, tomēr psihoterapija VAS - diemžēl - nav viegli pieejama. Rindas bieži ir garas, un tādēļ var būt divas vai pat divas sanāksmestikai reizi mēnesī. Šāds biežums – īpaši, ja pacients cīnās ar ievērojamām grūtībām – noteikti ir pārāk zems.
Šī iemesla dēļ daudzi cilvēki galu galā nolemj ķerties pie komerciālās psihoterapijas. Izmaksas šajā gadījumā atšķiras, parasti vienas psihoterapijas sesijas cena ir robežās no PLN 100-150.
Par autoruPriekšgala. Tomašs NeckisBeigusi medicīnu Poznaņas Medicīnas universitātē. Polijas jūras cienītājs (vislabprātāk pastaigājas gar tās krastiem ar austiņām ausīs), kaķiem un grāmatām. Strādājot ar pacientiem, viņš koncentrējas uz to, lai vienmēr viņus uzklausītu un pavadītu tik daudz laika, cik nepieciešams.