B altā viela (b altā viela) ir viena no divām cilvēka nervu sistēmas pamatkomponentēm. To veido nervu šķiedru tīkls, kura uzdevums ir sūtīt impulsus starp dažādu nervu šūnu ķermeņiem. Agrāk tika uzskatīts, ka b altajai vielai nav lielas nozīmes smadzeņu darbībā, bet tagad ir zināms, ka dažādi patoloģiski procesi, kas to var ietekmēt, var pat būtiski negatīvi ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti. pacienti.

B altā viela(latīņub altā viela ,substantia alba ) ir viena no divām pamataudi, kas veido nervu sistēmu. Vienkārši nepietiek pateikt, ka cilvēka nervu sistēma ir ārkārtīgi sarežģīta. Tikai nervu šūnu skaits, kas ir šīs sistēmas pamatvienība, tiek skaitīts miljardos.

Tā kā daudzus gadus zinātnieki īsti nezināja par nervu sistēmas funkcijām un uzbūvi, tagad par tām ir zināms daudz vairāk (piemēram, daudzi neirotransmiteri, kas ir iesaistīti informācijas pārraidē starp atsevišķām nervu šūnām ir jau zināmi). Tomēr viens no pirmajiem aspektiem, kas attiecās uz smadzeņu struktūru, ko pētnieki varēja atklāt, bija tas, ka tajās ir divas galvenās sastāvdaļas, proti, b altā viela un pelēkā viela.

B altā viela (b altā viela): struktūra

B altā viela (pazīstama arī kā b altā viela) sastāv no nervu šūnu šķiedrām (dendritiem un aksoniem), kuras ieskauj mielīna apvalks. B altās vielas krāsa ir saistīta ar to, ka mielīna apvalki ir bagāti ar taukainiem savienojumiem, kas piešķir tai bālganu nokrāsu.

Tā nosaukums ir nedaudz maldinošs, jo patiesībā cilvēka organismā tam ir gaiši rozā krāsa, kas ir saistīts ar nervu šķiedru bagātīgo vaskularizāciju. Tātad, no kurienes cēlies nosaukums b altā viela? Pirmkārt, tāpēc, ka histoloģiskajos preparātos, kas sagatavoti, izmantojot formaldehīdu, b altā viela iegūst bālganu krāsu.

Smadzenēs b altā viela atrodas to iekšējās daļās, vai precīzāk, tā atrodas zem virspusējās pelēkās vielas.

Tas būtībā ietver ļoti dažādas šķiedrasnervozs, jo gan komisurālās šķiedras (savieno abas smadzeņu puslodes savā starpā), asociatīvās šķiedras (izstiepjas tikai vienas smadzeņu puslodes ietvaros), gan projektīvās šķiedras (kas sniedzas līdz smadzeņu garozai). B altās vielas sadalījums otrā centrālās nervu sistēmas daļā, t.i., muguras smadzenēs, ir pilnīgi atšķirīgs. Tas ir tāpēc, ka tajā b altā viela ieskauj pelēko būtni vidū.

B altā viela (b altā viela): loma nervu sistēmas darbībā

Agrāk bija aizdomas, ka pelēkajai vielai, kas ietver nervu šūnu ķermeņus, ir būtiska loma nervu sistēmas darbībā, un b altā viela pilda tikai atbalsta, nevis būtiskas funkcijas. Tomēr laika gaitā, veicot turpmākus pētījumus, izrādījās, ka realitāte bija nedaudz atšķirīga. Tiek minēts, ka b altās vielas attīstības pakāpe ir saistīta ar cilvēka IQ.

Arvien vairāk zināms par to, ka b altā viela ir atkarīga no cilvēka domāšanas procesu norises, kā arī spējas atcerēties un koncentrēt uzmanību. Mēs arī atklājām, ka b altās vielas anomālijas, ko var izraisīt dažādas slimības, pacientiem var izraisīt dažādus kustību traucējumus (tostarp gaitas vai līdzsvara traucējumus). Ņemot vērā iepriekš minēto, ir skaidri redzams, ka b altās vielas lomu nervu sistēmas darbībā nevar novērtēt par zemu.

Interesants fakts par b alto vielu ir tas, ka tās attīstība nedaudz atšķiras no pelēkās vielas. Tā kā pēdējās attīstība parasti beidzas neilgi pēc ieiešanas otrajā dzīves desmitgadē, b altās vielas attīstība var turpināties līdz 20. un pēc dažu pētnieku domām pat līdz 50. dzīves gadam.

B altā viela (b altā viela): slimības

Slimību, kurās notiek dažāda veida b altās vielas bojājumi, ir vairāk, nekā varētu iedomāties. Izmaiņas tajā notiek ar autoimunitāti saistītu slimību gaitā (piemēram, multiplā skleroze vai Gijēna-Barē sindroms), bet arī neirodeģeneratīvu slimību gadījumā (piemēram, Alcheimera slimība).

Arvien vairāk tiek runāts arī par to, ka disfunkcijas b altajā vielā var būt saistītas ar psihisku traucējumu un slimību rašanos cilvēkiem - šādas problēmas kopsakarības jau ir aprakstītas, piem. ar depresiju, šizofrēniju, ADHD un pēctraumatiskā stresa traucējumiem un obsesīvi-kompulsīviem traucējumiem.

Kaites, kas ietekmē b alto vielu, parasti nes sev līdzinožēlojamas sekas - šī situācija rodas tāpēc, ka smadzeņu b altajā vielā radušos bojājumus nevar novērst.

Kategorija:

Anatomija