Darba trūkums, nedroša profesionālā situācija un pat stingrais priekšnieka stāvoklis var būt iemesls, kāpēc mums izkrīt zobi. Poļi darbā arvien vairāk nervozi sakož zobus, kā rezultātā tie ir pakļauti nodilumam vai plaisām. Izrādās, ka darbs finanšu sektorā ir visbīstamākais mūsu zobiem.
Zobu griešanuunstresudarbā jau vairākus gadus uzrauga Lielbritānijas Veselības fonds. Pētījumi liecina, ka stress darbā ir galvenais zobu griešanas un nervu griešanas cēlonis. Pēc speciālistu domām, pēdējo 18 mēnešu laikā par 10-20% pieaudzis to pacientu skaits, kuri darba stresa dēļ griež zobus. - 8 stundu saspringtā darba laikā mēs bieži neapzināti sakožam zobus, kožam cietus priekšmetus, dusmās griežam zobus, tādējādi izdalot mutē milzīgus spēkus, kas griež zobus. Problēma ir tik nopietna, ka otrais zobu griešanas un griešanas vilnis bieži notiek mājās, kamēr mēs guļam. Tas pats iemesls, stress darbā – saka Mariušs Duda, MD, PhD no Dudas klīnikas Katovicē.
8 stundas stresa, 8 stundas griežot zobus
Nākamo 5 gadu laikā krasi pieaugs to cilvēku skaits, kuri cieš no stresa darbā. Šodien pat 79 procenti. vadītāji uzskata, ka tā ir nopietna problēma darbā. Polijā veseli 73 procenti. no mums uzskata, ka stresa līmenis darbā pieaug katru gadu, ziņo Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA). Iemesls ir gan bailes zaudēt darbu, gan piedāvājumu trūkums tirgū. Nav brīnums, ka 8 stundu spriedze aiz rakstāmgalda arvien vairāk grauj mūsu veselību. Jau šodien 85 procenti. Poļi paziņo, ka viņa katru dienu ir stresā. Arvien biežāk šo problēmu pamana zobārsti, pie kuriem vēršas pacienti ar nodilušiem zobiem
- Arvien biežāk parādās nervoza žokļa savilkšana. Tikai pēdējo 2 gadu laikā esam fiksējuši gandrīz 20 procentus. pacientu skaita pieaugums, kas sūdzas parbruksismu , t.i., zobu griešana. Lielākā daļa no viņiem paziņoja, ka ir saspringti darbā. Šajā grupā dominē vadītāji, finansisti, baņķieri, juristi un ierēdņi, kā arī tradicionāli ar stresu saistīto profesiju pārstāvji – piloti, stjuarti un pat ķirurgi, stāsta Dr. Mariušs Duda no Dudas klīnikas Implantologia.un estētiskā zobārstniecība Katovicē.
Mēs strādājam sliktāk galvassāpju dēļ
Zobu sakosēšanas problēmu šodien ievēro 57 procenti. darbiniekiem. 87 procenti uzskata, ka viņš to dara stresa apstākļos. 41 procents tas notiek tikšanās laikā ar priekšnieku, 23 procentos zobu sakosšanas iemesls ir klients, liecina Dudas klīnikas zonde, kas veikta 500 privātu uzņēmumu darbinieku grupai. Pat 71 procents pēdējā gada laikā ir bijušas zobu problēmas. Bet ar to vēl nav beigas, jo zobu griešanai dienā un zobu griešanai naktī ir arī citas sekas
- Bruksisms, tas ir, zobu sakošana un griešana visbiežāk notiek naktī. Daudziem cilvēkiem dienas laikā tas izraisa bezmiegu un nogurumu. Bieži vien slīpēšanas sekas ir arī hroniskas galvas, locītavu un muskuļu sāpes, kas neļauj koncentrēties uz veiktajiem uzdevumiem. Vēl viens rezultāts ir dzirdes traucējumi un pat neiroze. Katra no šīm slimībām ne tikai vājina koncentrēšanos dienas laikā, bet arī pastiprina nogurumu, kas rodas pirms pulksten 10. Arī šādi cilvēki darbā nereti lieto pretsāpju līdzekļus un antidepresantus, kas savukārt var būt bīstami profesijās, kurās nepieciešama pilnīga koncentrēšanās – skaidro zobārste.
Ambiciozie perfekcionisti ātrāk zaudē zobus
Pēc psihologu domām, bruksismam un tā sekām visvairāk pakļauto cilvēku vidū ir cilvēki ar t.s. A personības, t.i., ambiciozi cilvēki un ar biznesu saistīti perfekcionisti. Visbiežāk šī iemesla dēļ augstākā un vidējā līmeņa vadītāji nonāk zobārstniecības krēslos. Augsta riska grupā ir darbinieki, kas vecāki par 50 gadiem, lai gan, kā norāda zobārsti, pieaug pacientu skaits 30-40 gadus vecu cilvēku grupā. Nervu žokļu saspiešana, kā arī bruksisms rodas tur, kur valda stress un nenoteiktība, tāpēc satraucoši gadījumi ir pat divdesmit gadus vecu jauniešu vidū, kuriem stress burtiski ēd zobus
Nu kā mums rīkoties. atbrīvoties no stāvokļa, kas traucē mūsu darbam? Pēc speciālistu domām, problēma ir daudz sarežģītāka. – Viss atkarīgs no iemesla. Sekas var tikt samazinātas, uz nakti valkājot īpašu zobu aizsarglīdzekli, taču tas nenovērš cēloni. To visbiežāk novērš ar relaksācijas paņēmieniem un pat psihoterapiju, ārkārtējos gadījumos, kad parādās stresa izraisīta neiroze vai depresija, stāsta daktere Duda.