Stalking ir salīdzinoši jauns jēdziens mūsu sabiedrībā, taču tajā aprakstītā parādība pastāv jau gadsimtiem ilgi. Vajāšana ir nekas cits kā ilgstoša, pastāvīga uzmākšanās, neskatoties uz uzmāktās personas iebildumiem. Cita starpā var piedzīvot vajāšanu. darbā, internetā vai pa telefonu - kad stalkeris, t.i., varmāka, mocī cilvēku ar pastāvīgiem mēģinājumiem ar viņu sazināties. Izlasiet, kas tieši ir vajāšana un kā jūs varat sev palīdzēt, ja to piedzīvojat. Uzziniet arī, kā Polijā likumu regulē vajāšanas jautājums.

Stalking- kā to definēt?Izsekošananotiek, kad vainīgais iesaistās virknē darbību, kuras rezultātā upuris jūtas apdraudēts vai pārkāpj savu privātumu. Bet kāda ir atšķirība starp mīloša cienītāja apņēmību unvajāšanu ?

Saturs:

  1. Kas ir vajāšana? Definīcija
  2. Kā atpazīt vajāšanu?
  3. Kas ir stalkeris?
  4. Kādas ir vajāšanas sekas?
  5. Kāda ir palīdzība vajāšanā?

Kas ir vajāšana? Definīcija

Neatlaidības robežas, mēģinot ar kādu nodibināt kontaktu, vai sajūtas, ka mocošā persona ir apdraudēta, t.i., vajāšana, bieži vien ir grūti nosakāmas. Tas, ka jauno tehnoloģiju plašās izmantošanas dēļ kļūstam vieglāk/pieejamāki arvien lielākam cilvēku skaitam, var veicināt izsekošanas fenomena izplatību.

Tomēr, kad sākam pārkāpt kāda cita robežas vai jūtam, ka jaunas attiecības sāk iegūt nevēlamu veidolu, ir vērts pārbaudīt, vai tas, ko mēs piedzīvojam vai dāvinām kādam citam, nenes vajāšanas pazīmes.

Būtiski uzmākšanās elementi ir:

  • apdraudējuma sajūta, kas pavada piedzīvoto personu,
  • iebiedēšanas uzvedības atkārtošanās un ilgāka iebiedēšanas uzvedība.

Pirmais impulss domāt, ka šim apdraudējumam galvenokārt ir pakļauti mediju un mākslas pasaules pārstāvji. Arvien biežāk dzirdamas ziņas, ka avīžu pirmo lappušu varoņi cīnās ar uzmācīgu pielūdzēju vai bīstamu fanu.

Tomēr vajāšana skar arī cilvēkus, kuru darbs nav saistīts ar sevis un savas dzīves atmaskošanu.Šis drauds var skart praktiski ikvienu, tāpēc ir svarīgi apkopot ar to saistīto pamatinformāciju. Ir vērts atcerēties, ka motīvi, kas virza vainīgo, nav svarīgi.

Nav nozīmes tam, vai iemesls ir greizsirdība, mīlestība vai paša slimība – ja kāda uzvedība atkārtojas, neskatoties uz otras puses pretestību, var pieņemt, ka tā ir vajāšana.

Kā atpazīt vajāšanu?

Uzvedības, kas var liecināt par izsekošanu:

  • tālruņa izsekošana -tālruņu sērija, nedzirdīgie zvani, īsziņu sūtīšana;
  • interneta izsekošana -nevēlamu ziņojumu sūtīšana (e-pasti, ziņojumapmaiņa, sociālie tīkli);
  • vajāšana darbā -profesionālās dzīves destabilizācija, izplatot nepatiesu informāciju, traucējot ikdienas darbam;
  • uzmākšanās;
  • lūgums;
  • draudošs;
  • sekojiet;
  • nepatiesas informācijas vai informācijas izplatīšana par upura personīgo dzīvi;
  • šantāža;
  • nevēlama video, fotoattēlu utt. uzņemšana.

Ziņojumu vai tālruņa zvanu saturs var izpausties dažādos veidos, piemēram, nevēlamas atzīšanās mīlestībā, atzīšanās vai seksuālu darbību apraksti. Tā varētu būt arī vēlu nakts "klusu" tālruņa zvanu sērija vai tukšas ziņas.

Vajātāja uzvedībai tomēr ne vienmēr ir jābūt saistītai ar agresiju vai fizisku vardarbību. Saturam šajā gadījumā ir sekundāra nozīme personai, kas piedzīvo uzmākšanos, svarīgas ir emocijas, ko uzvedība viņā izraisa. Vainīgie bieži izmanto manipulācijas, emocionālu šantāžu, mēģinot piespiest uzmākšanās subjektu kontaktēties. Draudi, piemēram, pret tuviniekiem, var izraisīt sarunu ar vainīgo.

Der atcerēties, ka "kroga traci" taisīšana ir uzmanības deva, par ko ir mocītājs. Nevēlamu dāvanu dāvināšana vai tusēšanās ar ziediem mājas priekšā zināmā mērā var būt romantisks žests, taču gadījumā, ja nopūtu objekts skaidri pasaka, ka nevēlas to darīt, pārbaudīsim, vai dievināšana nepārvēršas par uzmākšanos.

Kas ir stalkeris?

Var būt daudz iemeslu, kāpēc kāds sāk uzmākties citam cilvēkam, taču parasti šāda veida uzvedības ģenēze slēpjas jūtu sfērā. Neprasmīga savu un citu emociju lasīšana, grūtības samierināties ar attiecību beigām vai intīmo attiecību izveidošana tikai savā galvā ir daži no visizplatītākajiem scenārijiem.

Gadās arī tā, ka vajāšana ir produktīvā satura sekas, kas rodas mocītāju slimības rezultātā. Stalkera uzvedību bieži pastiprinakontroles nepieciešamība, ko vainīgais īsteno, ietekmējot upura dzīvi. Spēka sajūta un "kāršu dalīšanas", kāda cita realitātes radīšanas sajūta kalpo jūsu pašu egocentrisko vajadzību apmierināšanai.

Izmaksām, kas saistītas ar izvirzītā mērķa sasniegšanu, ar laiku vairs nav nozīmes, un vainīgā uzvedība saasinās. Vajāšanas gadījumā nevajadzētu pieņemt stereotipus. Jāatceras, ka vainīgais var būt gan vīrietis, gan sieviete. Gadās, ka dažādu dzimumu stalkeru darbības ir atšķirīgas, taču upuru iebiedēšanas efekts un sajūta, ka esat ieslodzīts, paliek nemainīgs.

Vairums vajāšanas gadījumu ir saistīti ar attiecību pārtraukšanu vai atteikšanos nodibināt attiecības.

Tas, kas liek dažiem cilvēkiem tik ļoti cīnīties ar noraidījumu un līdz ar to kļūst par vajāšanas vainīgajiem, ir sociālie, personības un emocionālie trūkumi. Nespēja adekvāti lasīt citu emocijas un ziņojumus un jūsu uzmanības ierobežošana pret personu, kas ir iebiedēšanas mērķis, darbojas kā katalizators uzmācīgā situācijā.

Ar laiku viņa rīcības seku trūkums, ko sagaida vainīgais - darbības, kurās viņš ir ieguldījis tik daudz uzmanības, emociju un laika, izraisa vilšanos, kuras sekas ir dusmas, kas vērstas uz upuri.

Tas ir neatlīdzināmu jūtu objekts, kas tiek uzskatīts par sarežģītas situācijas cēloni, un laika gaitā vainīgais var dot sev tiesības sodīt vai izdarīt sekas pret objektu, kas neatbilst viņa cerībām un vajadzībām. agresors.

Parasti upuris pāridarītāja acīs tiek objektivizēts, un robeža starp mīlestību un naidu sāk izplūst. Egocentrisma kombinācija ar ārkārtīgi zemu sociālo prasmju līmeni ir faktors, kas veicina vajāšanas uzvedību.

Zems empātijas līmenis, notikumu vienpusēja lasīšana un ārkārtīgi subjektīva nozīmes piešķiršana tiem var pārvērst vienkāršu sirdssāpes par uzmākšanos.

Vajāšanas veicējus bieži pavada spēcīgas bailes no vientulības, un tajā pašā laikā viņi uztver visas izvēlētās personas sirsnības pazīmes kā piekrišanu savai rīcībai.

Parasti varmākām ir ļoti grūti izturēt vilšanos ne tikai starppersonu attiecību kontekstā, bet arī ikdienā. Bieži vien vainīgais, cenšoties sev priekšā saglabāt pozitīvu sava “es” tēlu, skaidro vai racionalizē savu rīcību, visā vainojot savu upuri.

Viņš pārliecina sevi un savu apkārtni, ka, ja upuris neiebilstu pret viņa versiju par realitāti, viņš nebūtu "spiests" zvanīt, iebiedēt, biedēt utt.

Grūtībaspsiholoģiska rakstura, ko var redzēt stalkeros, nevajadzētu attaisnot savu rīcību, bet tie sniedz iespēju izprast mehānismu, kas pārvērš sajūtu par apsēstību.

Identificējot radinieku vidū kādu, kura uzvedība virzās uz vajāšanu, ir vērts viņu motivēt izmantot psihologa atbalstu. Savu emociju, vajadzību un cerību sakārtošana, pārdzīvojumi sarežģītās situācijās var ne tikai aizsargāt potenciālo uzmākšanās upuri, bet arī cilvēku, kuram, nespējot tikt galā ar savām jūtām, var rasties sods sekas.

Svarīgs

Izsekošana Polijā: juridiskie noteikumi

Tiesiskie noteikumi par izsekošanu ir ietverti likumāArt. Kriminālkodeksa191. pantu, kas saka: "Tas, kurš izmanto vardarbību pret personu vai prettiesiskus draudus, lai piespiestu citu personu rīkoties, neizdarītu vai paciestu konkrētu darbību, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadi" unKriminālkodeksa .190.pants : "Tas, kurš draud citai personai ar noziegumu, nodarot kaitējumu tai vai kaitējot tās tuvākajiem radiniekiem, ja draudi rada saprātīgus draudus. baidās, ka tas tiks izpildīts, uzliek naudas sodu, brīvības ierobežojumu vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 gadiem.

Kādas ir vajāšanas sekas?

Izsekošana var radīt postījumus daudzās upura dzīves jomās. Sākot no materiāliem zaudējumiem, caur nedrošību, psihofiziskā stāvokļa pasliktināšanos, līdz reāliem draudiem dzīvībai un veselībai. Mocītājs, cenšoties piesavināties dažādas sava upura dzīves sfēras, pakļauj viņu izmaksām daudzās jomās:

  • materiālie zaudējumi;
  • bojājumi īpašumam, personīgajām mantām utt.;
  • profesionālās dzīves destabilizācija, izplatot nepatiesu informāciju, traucējot ikdienas darbam;
  • nepieciešamība mainīt dzīvesvietu un/vai darba vietu;
  • negatīvi ietekmē garīgo stāvokli, piedzīvo nomāktu garastāvokli, trauksmi, panikas lēkmes, PTSD utt.;
  • miega traucējumi (murgi, bezmiegs);
  • koncentrēšanās traucējumi un kognitīvo spēju samazināšanās, ko izraisa, piemēram, ilgstoša apdraudējuma sajūta un emocionāla spriedze;
  • emocionālas problēmas, narkotiku un vielu ļaunprātīga izmantošana, lai nomierinātu vai atvieglotu miegu;
  • bailes iziet no mājas;
  • atkāpšanās no sociālajām attiecībām, izvairoties no starppersonu kontaktiem;
  • seksuāla vardarbība;
  • atkarība;
  • domas par pašnāvību.

Kāda ir palīdzība vajāšanā?

Pat ja mēs neesam pārliecināti, vaitas, ko mēs piedzīvojam, ir vajāšana vai vienkārši labas manieres un robežu šķērsošana, ir vērts mēģināt parūpēties par savu drošību.

IebildumsIr svarīgi, lai varmākā tiktu pateikts, ka mēs nevēlamies ar viņu sazināties nekādā veidā. Skaidrs iebildums var būt risinājums, ja mēs piedzīvojam salīdzinoši vieglu robežas šķērsošanu, taču tas būs noderīgi arī tad, ja visa situācija pārtaps par uzmākšanos - tad stingrs "nē" ir būtisks elements juridisku seku iegūšanā.

Izvairīšanās no saskarsmesIr svarīgi ierobežot kontaktu ar vainīgo tikai līdz iepriekšminētajam iebildumam. Kad tas ir izdarīts, ieteicams izvairīties no dīkstāves diskusijām vai neskaidriem skaidrojumiem. Labs risinājums ir nerakstīt uz ziņām, bloķēt stalkera tālruņa numuru un ierobežot savu kontu pieejamību sociālajos tīklos.

Nepieņemiet nevēlamus sūtījumus- tas ir svarīgs elements, lai noteiktu ierobežojumus vajāšanas izdarītājam. Nelūgtās pakas pēc iespējas ātrāk ir jāatdod personai, kas tās sūta.

Atbalsta grupa- informē par problēmu tuvākos cilvēkus. Paziņojiet viņiem, ka kāds vajātājs, iespējams, mēģina ar viņiem sazināties. Lūdziet savus radiniekus nereaģēt uz viņa uzmākšanos, nepublicēt jūsu fotoattēlus vai informāciju par jums savos sociālajos tīklos.

Atcerieties, ka jums ar to nav jātiek galā vienam. Ir daudzas atbalsta iespējas, kuras jums vajadzētu izmantot savas drošības labad.

Nodrošiniet pierādījumus- atcerieties, ka visa situācija var nonākt tiesas zālē. Ja raizējaties par savu drošību, noteikti savāciet arī pierādījumus, ka piedzīvojat uzmākšanos. Saglabājiet ziņas, e-pastus, medicīniskos ierakstus un ierakstus, kas var liecināt par izsekošanu. Šie pierādījumi palīdzēs tiesībaizsardzības iestādēm veikt darbības, kas var jūs aizsargāt.

Policijas informēšanaIzsekošanu bieži mazina tie, kas to nav piedzīvojuši, un to ir arī grūti pierādīt, jo ne visa stalkera uzvedība ir nelikumīga. Tomēr par atsevišķām uzmākšanās epizodēm ir vērts ziņot policijai. Pat ja mēs neesam pārliecināti, vai tam, ko mēs piedzīvojam, ir vajāšanas pazīmes. Ievadiet mobilā tālruņa kontaktu sarakstā jūsu dzīvesvietai un/vai darba vietai tuvākajā policijas iecirknī dežurējošā policista tiešo tālruņa numuru.

Speciālistu atbalstsUzmākšanos parasti pavada bezpalīdzības un apdraudējuma sajūta. Bieži vien iesaistīšanās saskarsmē ar stalkeri apgrūtina iespējuobjektīvi aplūkot visu situāciju. Tāpēc ir vērts izmantot speciālistu atbalstu.

Sazinieties ar juristu, kurš sniegs atbalstu saziņā ar tiesībsargājošajām iestādēm un tiesu iestādēm, kā arī izskaidros nereti sarežģīto un neskaidro situāciju. Ja tiek uzmākta, ir vērts izmantot psiholoģisko atbalstu.

Garīgās izmaksas, kas rodas stalkeram, bieži vien ir milzīgas. Izmaiņas darbībā personīgajā un sociālajā jomā, ilgstoša narkotiku lietošanas pieredze un bīstamības sajūta var prasīt psihologa palīdzību.

Ja mums ir ierobežota pieeja komerciālam speciālistu piedāvājumam, ir vērts izmantot nevalstisko organizāciju piedāvāto bezmaksas palīdzību. Dažreiz pat bezmaksas palīdzības tālruņa izmantošana var būt pirmais impulss parūpēties par sevi situācijā, kas var šķist bezizejas.

Kategorija:

Psiholoģija