Zen – šis vārds parasti ir saistīts ar meditāciju, taču praksē šis termins ir daudz plašāks – patiesībā dzen ir sava veida reliģiska tendence. Kopumā Zen griežas ap pilnīgas prāta apzināšanās sasniegšanu – bet kā to var izdarīt? Uzziniet, kādi ir Zen pieņēmumi, kā arī uzziniet, kas ir Zen meditācija.

Saturs:

  1. Zen: šīs tendences pieņēmumi
  2. Zen: kā praktizēt?
  3. Zen: kādai vajadzētu izskatīties meditācijai?
  4. Zen: meditācijas efekti

Zenir budisma veids, kura izcelsme ir Ķīnā. Laika gaitā tas izplatījās arī citās valstīs -zenvar atrast arī Japānā, Korejā un Vjetnamā.

Zen ir vispopulārākais tajās pasaules daļās, to interesē šī specifiskā tendence, tomēr daudzi cilvēki no pilnīgi dažādām valstīm, tostarp Polijas. Zen ir grūti viennozīmīgi klasificēt, jo tas būtībā atrodas kaut kur starp reliģiju un filozofiju.

Nav arī vienotas, universālas definīcijas tam, kas ir Zen – daži to uztver kā dzīvesveidu, savukārt citi saka, ka Zen ir pilnīgas kontroles pār savu domāšanu sasniegšana. Klasifikācijas un definīcijas var būt radikāli atšķirīgas, par laimi tas, uz ko Zen koncentrējas, ir daudz skaidrāks.

Jogai ir pozitīva ietekme uz ķermeni un prātu

Elpošanas paņēmieni stresa pārvarēšanai

Kā iegūt skaidru sapni?

Zen: šīs tendences pieņēmumi

Zen ir pilnīga izpratne par apkārtējo pasauli. Taču pēc šīs tendences tādu var panākt tikai tad, ja uz dzīvi skatāmies daudz plašāk. Zen ietver dažādu aizspriedumu noraidīšanu, kas mūs pavada katru dienu un kas ne tikai ietekmē to, kā mēs uztveram realitāti, bet arī vienkārši ierobežo mūs.

Zen uzsver, cik svarīgi ir koncentrēties uz šeit un tagad - tas neparedz iespēju kavēties pagātnē vai plaši analizēt dažādas nākotnes versijas, bet koncentrējas uz tagadni un izbauda notikumus, kas notiek pareizi tagad.

Tātad, ja vēlaties dzīvot saskaņā ar dzena pieņēmumiem, tad, kad ēdat, jums vajadzētu tikai ēst (un nedomāt par to, kas notika darbā vai par kādu citupienākumus), un, dodoties pastaigā pa mežu, tad viņam vajadzētu pievērst uzmanību lapām, kas lido gar viņa seju, nevis rakstīt ziņas pa mobilo tālruni.

Zen arī noraida robežu radīšanu starp sevi un ārpasauli - vēl viens straumes pieņēmums ir apzināties vienotību ar visu Visumu un visiem tā elementiem.

Zen: kā praktizēt?

Meditācija neapšaubāmi ir visvairāk saistīta ar dzenu. Tomēr jāuzsver, ka un jā - meditācija ir viens no pamata veidiem, kā praktizēt dzen, lai gan tas noteikti nav vienīgais.

Ar strāvu saistīts termins Noble Eightfold Path, kas sastāv no dzena pamatprincipu kopas. Starp tiem ir:

  • pareizs skatījums (ieskaitot vēlmi atbrīvot visas būtnes - gan dzīvniekus, gan cilvēkus - no ciešanām);
  • pareiza domāšana (piemēram, sliktas gribas izslēgšana no savas dzīves);
  • pareizais vārds (citiem vārdiem sakot, pareiza runa, piemēram, melu neizmantošana saskarsmē ar citiem cilvēkiem);
  • taisnīgi darbi (tostarp dzīvības neatņemšana nevienam vai jebkam);
  • likumīga peļņa (t.i., ienākumu gūšana no darba, kas nerada kaitējumu vai ciešanas nevienai būtnei);
  • taisnīga tiekšanās (veicot darbības, kas ved uz apgaismību);
  • pareizs fokuss (uzmanīgi izpildot visas saistības un darbības, ko esat uzņēmies);
  • pareizā meditācija.

Daži cilvēki dzīvo pēc visiem dzena principiem, citus interesē tikai meditācija vien. Otro pozīciju bieži kritizē "pilna" Zen piekritēji, jo, viņuprāt, tas noved pie šīs tendences ievērojamas noplicināšanas.

Zen: kādai vajadzētu izskatīties meditācijai?

Zen meditācija teorētiski šķiet vienkārša, taču praksē sasniegt vēlamo agregācijas stāvokli nemaz nav viegli.

Šo pašreizējo elementu sauc par zazen, kas tieši nozīmē sēdošu Zen meditāciju. Meditēt var dažādās pozās – vispopulārākā šķiet lotosa zieda poza, taču arī cilvēki šajā pilnas koncentrēšanās stāvoklī nonāk, sēžot sakrustotām kājām, sēžot uz papēžiem vai sēžot uz krēsla.

Rokas jānovieto viena virs otras. Meditācijas laikā ir svarīgi saglabāt taisnu stāju. Pēc atbilstošas ​​ķermeņa pozīcijas pieņemšanas kļūst iespējams doties uz meditāciju.

Elpošana ir svarīga – lēnām ieelpojiet un koncentrējieties uz to skaitīšanu. Šī darbība ir paredzētauzdevums nonākt koncentrēšanās stāvoklī - meditētājam ir jādomā par neko citu kā tikai elpošanu.

Vēl viens zazen elements - parasti daudz grūtāk kontrolējams - ir stāvoklis, kurā jūs ļaujat savām domām brīvi plūst. Te gan jāuzsver, ka meditācijas laikā tomēr nevar domāt par to, kas rīt jādara darbā vai par iepirkšanos bērniem – domas ir par to, kas notiek šeit un tagad (piemēram, tās var būt domas par to, ka meditētājam viņa kāja kļūst nejūtīga vai viņam ir karsti, jo viņu silda saules stari).

Pati Zen meditācija var aizņemt atšķirīgu laiku. Iesācējiem ieteicamas vairāku minūšu meditācijas sesijas, tomēr cilvēki, kas bieži praktizē dzenu, meditē daudz ilgāk, pat 10 stundas. Saprotams, ka ir grūti tik ilgi noturēties vienā pozā – šī iemesla dēļ meditētāji reizēm ietur kādus pārtraukumus, kuros praktizē kinhin jeb meditāciju ejot.

Zen: meditācijas efekti

Parasti tiek uzskatīts, ka meditācija ir veids, kā atpūsties. Patiešām, pēc meditācijas sesijas cilvēks var justies daudz mierīgāks un atslābināts, taču Zen praktizēšanas mērķis ir daudz nopietnāks.

Labi, šajā gadījumā meditācijai vajadzētu attīrīt prātu un iegūt pilnīgu kontroli pār to, kā arī noved pie cilvēka apgaismības. Tomēr jautājums paliek atklāts: vai ir vērts meditēt, pat ja esat tādas ticības sekotājs, kas pilnīgi atšķiras no budisma?

Šeit viedokļi dalās: daudzi cilvēki domā, ka meditācija ir vienkārši laika izšķiešana. No otras puses, ir pierādījumi, ka meditācijai var būt ārkārtīgi labvēlīga ietekme gan uz ķermeni, gan uz prātu – tās laikā, piemēram, sirdsdarbība un asinsspiediena pazemināšanās (kas var būt izdevīgi cilvēkiem ar hipertensiju).

Bieži ilgstoši praktizēta meditācija savukārt var paaugstināt koncentrēšanās līmeni, bet arī uzlabot imūnsistēmas darbību vai novest pie garastāvokļa uzlabošanās. Tomēr šeit ir jāuzsver viena lieta: meditācija kopumā var būt droša un izdevīga, bet tikai veseliem cilvēkiem.

Piemēram, pacientiem ar noteiktiem psihiskiem traucējumiem un slimībām meditācija ir stingri atteikta - šāda situācija rodas cilvēkiem ar šizofrēniju (kuriem ir iespējams, ka haoss, ko viņi izjūt, meditējot var palielināties) vai pacientiem ar obsesīvi traucējumi. kompulsīvi (kurš var obsesīvi tiekties pēc apgaismības un, ja tas neizdodas, pat iegūt nervu sabrukumu).

Par autoruPriekšgala.Tomašs NeckisBeigusi medicīnu Poznaņas Medicīnas universitātē. Polijas jūras cienītājs (vislabprātāk pastaigājas gar tās krastiem ar austiņām ausīs), kaķiem un grāmatām. Strādājot ar pacientiem, viņš koncentrējas uz to, lai vienmēr viņus uzklausītu un pavadītu tik daudz laika, cik nepieciešams.

Kategorija:

Psiholoģija