PĀRBAUDĪTS SATURSAutors: lek. Tomašs Neckis

Covid-19 pandēmija ir radījusi nepieciešamību ieviest noteiktus ierobežojumus, kas lielākā vai mazākā mērā ietekmē sabiedrības ikdienas darbību. Dažādās valstīs tie var būt dažādi, taču kopumā var teikt, ka noteikti var negatīvi ietekmēt cilvēka labklājību. Kā dažādie ieviestie ierobežojumi ietekmēja poļu garīgo veselību?

Lai gan COVID-19 pandēmija turpinās mazāk nekā divus gadus, daži cilvēki jūtas tā, it kā tā būtu ieilgusi. Daži cilvēki – īpaši bērni – to vairs neatceras, pasaule darbojās pirms SARS-CoV-2 vīrusa parādīšanās. Sākotnēji patogēns vairumā cilvēku izraisīja bailes, taču tagad var teikt, ka zināmā mērā esam pieraduši pie tā klātbūtnes pasaulē. Taču, tāpat kā var pierast pie tā, ka Covid-19 joprojām uzbrūk daudziem cilvēkiem, ir grūtāk samierināties ar ko citu - ar Covid-19 pandēmiju saistītajiem ierobežojumiem.

Pandēmija ir diezgan dinamiska un ir pilnīgi skaidrs, ka dažādi epidemioloģiskās situācijas uzspiestie noteikumi mainās tikpat dinamiski. Polijā apgrūtinošākie ierobežojumi, piemēram, ierobežojumi atstāt četras sienas, nebija spēkā 2022. gada decembrī, taču tie, kas palika, var negatīvi ietekmēt valsts iedzīvotāju labklājību.

Ierobežojumi un darbinieku garīgā veselība

Pandēmijas sākuma periodā tie darbinieki, kuri varēja strādāt diezgan attālināti. Tagad ir savādāk - vieni darba devēji darbiniekiem atstāj izvēli, citi nolemj pāriet uz attālināto darbu, kad epidemioloģiskā situācija pasliktinās. Tā kā attālinātam darbam ir noteiktas priekšrocības, tas nenoliedzami var pasliktināt darbinieku garīgo stāvokli.

Daudzi attālināti strādājošie sūdzas par motivācijas trūkumu un, pretēji šķietamajam, tas ir vismaz daļēji saprotams. Pēkšņi nav jāceļas agri, jāvelk rūpīgs grims vai jāģērbjas elegantās drēbēs – tas ir iespējams.profesionālie pienākumi ērtā treniņtērpā.

Tas var šķist pievilcīgs izredzes, taču praksē ilgstošs attālināts darbs var būt ļoti nogurdinošs, piemēram, tāpēc, ka ir grūti nodalīt darbu no mājas dzīves.

Ir vērts pieminēt, ka darbs no mājām dažkārt var būt daudz grūtāks nekā darbs birojā – nav jāpārliecina to darīt tie, kuru bērni mācās attālināti. Pastāvīgie pēcnācēju vai partnera jautājumi var traucēt koncentrēties, bet arī izraisīt pieaugošu neapmierinātības sajūtu un vēlmi pēc iespējas ātrāk atgriezties darba devēja birojā.

Ierobežojumi negatīvi ietekmē darbinieku garīgo veselību arī cita iemesla dēļ. Nu daļai sava ilguma dēļ vienkārši nav darba - mēs te runājam, piemēram, par dažādu masu pasākumu rīkotājiem. Savukārt citi cilvēki baidās, ka jebkurā brīdī var zaudēt darbu – var uztraukties par savu nodarbinātību, cita starpā, viesmīļi vai pārdevēji iepirkšanās centros.

Pastāvīgai trauksmei ir sekas, sākot no lielas nemiera sajūtas līdz pat garīgu traucējumu, piemēram, depresijas, sākumam.

Ierobežojumi un to ietekme uz bērna psihi

Tā kā jau minējām attālināto darbu, ir vērts nedaudz vairāk uzmanības pievērst attālinātajai apmācībai un tās ietekmei uz skolēnu psihi. Daži mazākie priecājas, kad nav jāiet uz skolu – priecājas, ka var piecelties vēlāk vai stundu laikā, pārlūkprogrammas otrajā cilnē, uzspēlēt kādas datorspēles. Tomēr tie skolēni, kuriem rūp mācīšanās un labas atzīmes, bieži saka, ka attālinātā mācīšanās viņus slikti ietekmē.

Nodarbības attālinātā režīmā var būt grūti apgūt - bērniem var būt grūti koncentrēties, kad viņiem ir nodarbības savā istabā, kur viņu uzmanību pastāvīgi kaut kas novērš.

Tālvadības režīms var būt sarežģīts ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem, kuriem ir dažādas tehniskas problēmas. Turklāt daudzu skolēnu ļaunums ir nestabils interneta pieslēgums, kas var traucēt gan nepārtraukti sekot līdzi apspriestajam materiālam, gan rakstīt kontroldarbu.

Visi apspriestie jautājumi, kā arī citas grūtības galu galā var novest pie tā, ka bērni un pusaudži kļūst aizkaitināmi vai nomākti.

Šeit ir vērts pieminēt, ka izolācija no vienaudžiem var izraisīt nomāktu garastāvokli jauniem pacientiem. Tāpat kā daži studenti to nemaz neiebilst, dažiem studentiem to var būt grūti izturēt, un galu galā sociālā izolācija var izraisītdepresijas vai trauksmes traucējumi.

Ierobežojumi un garīgi traucējumi

Pēdējā laikā dažādos medijos var sastapties ar informāciju, ka šobrīd pieaug saslimstība ar dažādiem garīgiem traucējumiem, galvenokārt ar depresiju un trauksmes traucējumiem. Šai attīstībai ir daudz iemeslu, to var izraisīt pastāvīgs risks saslimt, bailes zaudēt darbu, kā arī ierobežojumi.

Uzlikto izmaiņu dēļ daudziem vienkārši ir slikti – ir ierobežota iespēja piedalīties kultūras pasākumos, atvaļinājuma braucienos vai vienkārši pavadīt laiku ar draugiem

Līdzsvara atgriešanos neatvieglo tas, ka neviens īsti nezina, cik ilgi turpināsies nelabvēlīgā epidemioloģiskā situācija – ierobežojumi var būt pie mums vēl kādus duci mēnešus vai vēl duci gadu.

Tas vien, ka poļi mūsdienās biežāk cieš no garīgiem traucējumiem, nav vienīgā problēma – tā var būt arī fakts, ka viņi retāk apmeklē dažādus ārstus.

Ierobežojumi un vizītes pie ārstiem

Ir dažādi iemesli, kāpēc pacienti šobrīd retāk apmeklē ārstus. Daži speciālisti, bažoties par savu veselību, ierobežo darbu vai apmeklē tikai attālināti. No otras puses, pacienti arī ierobežo klīniku apmeklējumus, jo baidās no iespējamas inficēšanās ar SARS-CoV-2.

Tāpat kā gadījumā, ja zobārsta vizīte tiek atlikta uz zobu tīrīšanu ar smilšu strūklu, pacienta veselība nedrīkst apdraudēt, tas pats var būt arī gadījumā, ja pacients atturas no ārsta apmeklējuma, lai veiktu profilaktiskās apskates vai ilgstoši diagnosticēt viņa slimību cēloņus.

Šādas rīcības sekas var būt, piemēram, novēlota slimības diagnoze, kas apdraud pacienta dzīvību.

Statistika par garīgo traucējumu izplatību pandēmijas laikā noteikti ir satraucoša, taču praksē tā, visticamāk, tiek novērtēta par zemu - tas var būt tāpēc, ka daži cilvēki pašlaik izvairās apmeklēt garīgās veselības speciālistus.

Šī iemesla dēļ ir tik svarīgi nekavēties un ķerties klāt pēc nepieciešamās palīdzības – agrīna psihologa vizīte var novērst nepieciešamību pēc farmakoterapijas, savukārt citās situācijās, uzsākot farmakoloģisko ārstēšanu pietiekami laicīgi, var novērst nopietnāku garīgo traucējumu sekas, piemēram, pašnāvības mēģinājumi.

Galu galā var droši teikt, ka COVID-19 pandēmijas radītie ierobežojumi var būtiski ietekmēt cilvēka psihi. Taču pacientiem atliek ne tikai gaidīt, kad situācija uzlabosies un dažādie ierobežojumi beigsies. Cenšoties darboties kā pirms pandēmijas, var būt pozitīva ietekme uz jūsu labsajūtu.

Tāpēc ir vērts izmantot iespējas doties uz tikšanos ar draugiem vai uz kino (protams, ar drošību, ievērojot sanitāros noteikumus), bet arī regulāri atbrīvoties no piedzīvotās spriedzes piemēram, spēlējot sportu vai lasot grāmatas.

Kategorija:

Psiholoģija