- Veselība: prioritāte gadiem ilgi
- Kādas darbības mēs veicam, lai rūpētos par savu veselību?
- Ar ko mēs šodien esam apmierināti?
- Kad sākas vecumdienas?
- "Sudraba ekonomika" un tās potenciāls
MetrykaMnieNieTyka – ar šādu saukli iznāk "Bayer Barometer" sabiedriskās domas aptaujas šī gada izdevums. Šis ir astotais projekta izdevums, kura mērķis ir diagnosticēt svarīgu sociālo parādību izpratni. Jaunākie pētījumi ilustrē senioru dzīves situāciju un jauniešu un vecu cilvēku savstarpējo uztveri.
Mūsdienās pasaulē ir vairāk cilvēku vecumā no 60 gadiem nekā jebkad agrāk. Līdz 2050. gadam 2,1 miljards cilvēku jeb gandrīz 22% iedzīvotāju būs vismaz 60 gadus veci. 80 gadus vecu un vecāku cilvēku skaits līdz 2050. gadam vairāk nekā trīskāršosies līdz gandrīz 450 miljoniem. Tas ir milzīgs potenciāls, bet arī izaicinājums.
- Pieaugošais gados vecāku cilvēku skaits nozīmē nopietnas makroekonomiskas problēmas privātajam un publiskajam sektoram. Tā kā demogrāfiskās pārmaiņas rada spiedienu uz veselības aprūpes izmaksām un pensiju sistēmām, veselības un pensiju pakalpojumu ilgtspējība kļūst par galveno jautājumu publiskajās debatēs. Veselības un sociālajai aprūpei būs jākļūst daudz efektīvākai, saka Markus B altzers, Bayer prezidents.
Veselība: prioritāte gadiem ilgi
Vecāki un jaunāki piekrīt: vissvarīgākā vērtība, kas dod iespēju veiksmīgai dzīvei vecumdienās, ir veselība (attiecīgi 58% un 48% atbilžu). Tālāk starp prioritātēm ir attiecības ar laulāto vai partneri (35% un 42%) un ģimeni (20% salīdzinājumā ar 22%). Uz vaļasprieku un aizraušanās attīstīšanu vairāk nekā divas reizes biežāk norāda jaunieši (38% salīdzinājumā ar 16%).
- Vai man ir apetīte pēc labas dzīves? Vienmēr! – stāsta Eva Kaspžika, aktrise – Dzīves apetīte nav atkarīga no gadiem – jaunība man ir dvēseles stāvoklis, nevis dzimšanas apliecība. Priecājos, ka par to runājam arvien biežāk. Jums vajadzētu būt gatavam izmēģināt jaunas lietas! Kopsim kontaktus ar citiem cilvēkiem, rūpēsimies par savu uzturu, izpētīsim sevi, būsim fiziski un garīgi aktīvi, radīsim kaislības. Darīsim to, kas mums sagādā prieku. Man patīk pastaigāties ar savu suni Szakiru. Man visu laiku rodas jaunas idejas un es nebaidos tās īstenot. Jo šie sapņi piešķir vīrietim spārnus – neatkarīgi no tā, cik vecs viņš ir!
Kādas darbības mēs veicam, lai rūpētos par savu veselību?
Veselīgs uzturs, atpūta, miegs, profilaktiskās apskates: šis ir visbiežāk minēto aktivitāšu katalogs, kas vērsts uz laba fiziskā un garīgā stāvokļa uzturēšanu. Šķiet, ka jaunieši aktīvāk uzturas formā nekā seniori.
Ēdot dārzeņus unaugļi, ierobežojošais cukurs – tie ir visbiežāk minētie uztura kopšanas elementi; tomēr biežāk tos norāda jaunieši. Kustības brīvā dabā ir arī jauniešu sfēra (68% salīdzinājumā ar 48%). Savukārt gados vecāki cilvēki biežāk norāda uz pietiekamu miega daudzumu (60% salīdzinājumā ar 56%).
Profilaktiskās pārbaudes uzrāda 28% abās grupās. Jaunieši biežāk nekā seniori uztver sistemātiskas veselības aprūpes nozīmi un profilaktisko pārbaužu veikšanas likumību, bez konkrētām vecuma norādēm. Īpaši tas attiecas uz acu pārbaudēm (70% indikāciju jauniešiem, 50% senioru), bet arī sirds (65% pret 49%), plaušām (58% pret 48%), kuņģa (52% pret 48%). 44%) un zarnas (55% pret 45%). Prostatas profilakse visspēcīgāk saistīta ar vecumam atbilstošu profilaksi – šim viedoklim piekrīt gan jaunāki (50%), gan vecāki (48%). Jaunieši gandrīz trīs reizes biežāk nekā vecāki cilvēki paziņo par savu interesi izmantot telemedicīnas risinājumus (46% salīdzinājumā ar 16%).
Ar ko mēs šodien esam apmierināti?
Lūgti novērtēt dzīves jomas, ar kurām šobrīd ir visvairāk apmierināti, aptaujātie vienbalsīgi norādīja uz veiksmīgiem sociālajiem kontaktiem un personīgām aizraušanās. Kontaktu nozīmi ar cilvēkiem, īpaši ar ģimeni, kā arī ar draugiem un paziņām uzsver gan vecāka gadagājuma cilvēki (attiecīgi 8,42 un 8,49 punkti 10 ballu skalā), gan jaunieši (8,43 un 7,96 punkti). . Nākamajā vietā aptaujātie norāda savas aizraušanās un intereses, bet senioriem tās ir nedaudz svarīgākas nekā jauniešiem (7,64 punkti pret 7,48 punktiem). Materiālajai situācijai vai profesionālo plānu īstenošanai ir mazāka nozīme gandarījuma sajūtai ar savu dzīvi - abām grupām
Interesantus secinājumus var izdarīt no lauku un pilsētu iedzīvotāju vērtējuma: pēdējie biežāk akcentē vientulības sajūtu (34% salīdzinājumā ar 27% lauku iedzīvotāju). Savukārt ciemu iedzīvotāji norāda uz lielāku paziņu un draugu skaitu nekā cilvēki no lielākiem centriem (4,38 salīdzinājumā ar 3,94).
- Ir svarīgi, lai dažādas paaudzes, pilsētu un ciemu iedzīvotāji varētu sadzīvot, veicināt savu un citu laimi, rūpēties par veselību, dabu, palīdzēt viens otram - saka socioloģe, Dr. Izabella Anuševska no Kantar institūta Polijā.
Kad sākas vecumdienas?
Respondentiem tika jautāts, vai viņi jūtas samērīgi ar savu vecumu. Lai gan gandrīz 85% vecāka gadagājuma cilvēku jūtas tikpat veci, cik viņi ir, jauniešu daudzveidība ir lielāka. Katrs piektais jaunietis jūt, ka viņam ir vairāk, nekā norāda dzimšanas apliecība, bet vēl 1/5 – mazāk. Kad sākas vecumdienas? Pēc vecāku respondentu domām - 67 gadu vecumā, bet jaunāki - 60.
Kopā ariestājoties pensijas vecumā, būtiski krītas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju procents - tikai daži pensionāri strādā vismaz nepilnu darba laiku. Vairāk nekā 1/3 senioru ir iesaistīti dažādos ģimenes dzīves aspektos. Visbiežāk – gatavojot m altītes (38,9% atbilžu), rūpējoties par bērniem (38,8%), palīdzot uzkopšanā un mājas darbos (32,8%) un pieņemot lēmumus par pirkumiem (31,7%).
"Sudraba ekonomika" un tās potenciāls
- Progress medicīnas jomā izraisa radikālu dzīves pagarinājumu, bet tajā pašā laikā maina sabiedrības struktūru - saka prof. Vitolds Orlovskis, ekonomists – Strauji pieaug gados vecāku cilvēku īpatsvars. Tas attiecas arī uz Poliju, kas, pēc prognozēm, būs viena no visstraujāk novecojošajām valstīm Eiropā. Tas nozīmē pavisam citas patērētāju vajadzības: vecāka gadagājuma cilvēkiem paredzēto preču un pakalpojumu ražošana kļūs par lielāko tautsaimniecības nozari, kuras priekšgalā būs aprūpe un veselības aizsardzība, kā arī brīvā laika pavadīšana un aktivitātes. Iespējams, mainīsies arī dzīves modelis, pagarināsies profesionālās darbības periods.Ja neskaita straujās tehnoloģiskās pārmaiņas, kas saistītas ar "ceturto industriālo revolūciju", "sudraba ekonomikas" attīstība, iespējams, būs nozīmīgākā ekonomikas tendence Rietumu valstis nākamajās desmitgadēs.
Skatīt 8 fotogrāfiju galeriju