Uztura bagātinātāji likuma izpratnē ir preparāti, kas ir pārtika, nevis zāles. Viņi nevar izārstēt nevienu slimību, bet dažreiz tie ir ļoti nepieciešami. Kad ir vērts ķerties pie uztura bagātinātājiem? Kā lietot uztura bagātinātājus, lai palīdzētu sev, nevis kaitētu sev?
Papildinājumiir paredzēti, lai papildinātu mūsu uzturu ar uzturvielām, kas atrodamas dabīgā pārtikā - vitamīniem, minerālvielām un citām vielām ar fizioloģisku iedarbību. Pēdējā grupā ietilpst ne tikai ķīmiskie savienojumi, bet arī augu ekstrakti (piemēram, no ginkgo biloba, žeņšeņa, baldriāna), kas nav sastopami pārtikā. Preparāti, kas tos satur, ir t.s robežprodukti, jo grūti noteikt, vai tie tomēr ir uztura bagātinātāji vai augu izcelsmes zāles.
Tiek pieņemts, ka 2013. gadā mēs šiem produktiem iztērēsim PLN 2,9 miljardus, kas nozīmē, ka statistiskais polis par tiem iztērēs aptuveni PLN 54. Tas nav daudz, ņemot vērā, ka daži no mums tos nemaz nepērk, citi par tiem tērēs daudz naudas. Jautājums tikai, vai tas ir vajadzīgs? Vieni apgalvo, ka uztura bagātinātāji ir būtiski veselības uzturēšanai, citi apgalvo, ka pietiek ar pareizu uzturu. Kuram ir taisnība?
Papildinājumi neaizstās gudru diētu, taču tie var atbalstīt ķermeni
Sabalansēts uzturs nodrošina visas mūsu organismam nepieciešamās vielas. Taču ne visiem poļiem izdodas to lietot ikdienā, tāpēc viņiem var rasties noteiktu uzturvielu deficīts, kas jāpapildina ar uztura bagātinātājiem. Kas mums var pietrūkt? Noteikti D vitamīns. Pētījumi ir parādījuši, ka tā koncentrācija vidēja pola asinīs ir pārāk zema vismaz pusgadu klimatiskās zonas dēļ, kurā dzīvojam. Mums nepietiek saules, un lielākā daļa šī vitamīna tiek sintezēta ādā ultravioleto staru ietekmē. Arī folijskābes (vitamīns B9) mums nav pārpilnībā, jo mūsu uzturs ikdienas vajadzības pēc šīs sastāvdaļas sedz tikai 50%. Savukārt antioksidantu vitamīnu (A, E un C) mums netrūkst. No minerālvielām noteikti pārāk zems ir kalcija (pat pusi) un magnija patēriņš (tomēr tie nav lieli trūkumi). Sievietēm grūtniecības otrajā trimestrī var nepietikt dzelzs, kā arī visām tām, kuras divas reizes nedēļā neēd omega-3 taukskābes. Mūsuuzturā ir arī pārāk maz šķiedrvielu - vidējais polis to apēd apmēram 20 g dienā, bet tam vajadzētu būt 30 g.
Uzmanieties no lielām devām - uztura bagātinātājus var pārdozēt
Lietojot vairākus preparātus vienlaikus, varam pārdozēt dažus vitamīnus un minerālvielas, kas var būt bīstami veselībai. Šī gadsimta sākumā veiktie pētījumi liecina, ka, piemēram, sintētiskie antioksidanti, piemēram, beta-karotīns vai A vitamīns, lietoti lielās devās, pastiprina oksidatīvo stresu (t.i., bojā brīvo radikāļu iedarbību), nevis novērš to. Jāatceras arī, ka viena komponenta pārpalikums var izraisīt citas deficītu, piemēram, ilgstoši lietojot beta-karotīnu lielās devās, E vitamīna koncentrācija var samazināties. Un to ir viegli pārdozēt, nevis tikai tāpēc, ka tiek izmantoti vairāki produkti. Daudzi pārtikas produkti ir bagātināti ar vitamīniem un minerālvielām. Ja mēs papildus lietojam uztura bagātinātājus, mums var būt pārāk daudz barības vielu. Arī uztura bagātinātāja forma var veicināt tā pārpalikumu. Dažiem cilvēkiem, kuri lietoja preparātus putojošo tablešu veidā, minerālvielu vai vitamīnu komponenta dienas deva tika daudzkārt pārsniegta. Tie tika uzskatīti par garšīgu dzirkstošo dzērienu.
Konsultējieties ar savu ārstu
Pirms ķeraties pie jebkura uztura bagātinātāja, mums jākonsultējas ar ārstu. Pirmkārt, mums var nebūt vajadzīgs papildinājums. Otrkārt, var izrādīties, ka mūsu veselības stāvokļa dēļ nevajadzētu lietot produktus ar specifiskām sastāvdaļām, piemēram, kalciju un preparātus ar dzērvenēm (liels daudzums oksalātu) nav ieteicams lietot cilvēkiem ar nierakmeņiem, beta karotīnu saturošus preparātus. smēķētājiem. Turklāt uztura bagātinātāji var mijiedarboties ar medikamentiem, vājinot vai pastiprinot to iedarbību, piemēram, ķiploku ekstraktu nedrīkst lietot kopā ar dažām antibiotikām, bet žeņšeņu nedrīkst lietot kopā ar kontracepcijas tabletēm. Treškārt, ārsts ieteiks uztura bagātinātāju, par kuru, viņaprāt, ir labvēlīga ietekme uz veselību un kas ir nepieciešams pacientam.
Piedevu ieviešanai tirgū nav nepieciešami klīniskie izmēģinājumi
Tiek lēsts, ka katru gadu tirgū nonāk aptuveni 3000 jaunu uztura bagātinātāju. To reģistrācija ir daudz vienkāršāka un lētāka nekā tādu zāļu gadījumā, kuru efektivitāte un drošība jāapstiprina ar klīniskiem pētījumiem. Pietiek, ja galvenajam sanitārajam inspektoram pakļautajā birojā iesniedz atbilstošu dokumentāciju, kurā cita starpā norādīts: informācija par produkta sastāvu un tā veselību veicinošo iedarbību. Galvenais inspektors var, bet nav obligāti, veikt izmeklēšanulai noskaidrotu, vai tie atbilst realitātei. No 2012. gada decembra, ja ražotājs vēlas uz iepakojuma iekļaut papildu informāciju (tā sauktās veselīguma norādes), viņam jāatsaucas uz šādu norāžu sarakstu, ko, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem, sagatavojusi Eiropas Komisija. Tie apstiprina, ka konkrēta sastāvdaļa noteiktā devā pozitīvi ietekmē veselību.
ikmēneša "Zdrowie"