Asinsspiediens ir spēks, ar kādu šķidrums vai asinis spiežas pret kuģa sieniņām. Ir sistoliskais un diastoliskais spiediens. Kāda ir atšķirība starp tām? Sistolisko asinsspiedienu mēra kreisā kambara sistoles laikā, bet diastolisko spiedienu - tieši pirms asiņu izmešanas no sirds. Kas īsti ir asinsspiediens, kādi faktori to ietekmē? Kāds ir normāls asinsspiediens un kādi ir sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena standarti?

Spiediens - asinsspiediena raksturlielumi

Arteriālais spiediensir spēks, ar kādu šķidrums nospiežas pret asinsvadu sieniņām. Ir vērts zināt, kas tas ir un kas to ietekmē, un tādējādi saprast, kas ir hipertensija un kā ar to cīnīties. Lai precīzi saprastu, kas ir spiediens un kas to ietekmē, ir svarīgi pārskatīt dažus asinsrites sistēmas anatomijas aspektus.

Mūsu ķermeņa artērijas ir strukturētas atšķirīgi atkarībā no to lieluma – lielie asinsvadi, piemēram, aorta, satur daudz elastīgu saistaudu, kas padara tos diezgan elastīgus. Nervu vai endokrīno sistēmu ietekme uz šo asinsvadu diametru ir neliela.

Savukārt mazākās artērijās ir daudz gludo muskuļu un veģetatīvās nervu sistēmas nervu galu, muskuļu šķiedru kontrakcija un atslābināšana izraisa asinsvadu diametra izmaiņas un ar to lielo skaitu organismā , tam ir liela ietekme uz spiedienu. Paplašinot un sašaurinot šīs artērijas, var regulēt asins daudzumu, kas pieplūst visiem ķermeņa orgāniem atbilstoši to pašreizējām vajadzībām. Veģetatīvā nervu sistēma ietekmē asinsspiedienu divos veidos - parasimpātiskā daļa izraisa tā pazemināšanos, bet simpātiskā daļa izraisa tā paaugstināšanos.

Asinsspiediens - kas tas ir?

Sirds kontrakcija iespiež noteiktu asiņu daudzumu aortā un nedaudz izstiepj aortas sienu. Asins tilpuma palielināšanās un salīdzinoši nelielas kuģa izmēra izmaiņas palielina spiedienu. Tas izplatās tālāk pa artērijām, ievērojot asinsvadu saziņas likumu, radot tā saukto spiediena vilni.

Aortas sienas izstiepšana ļauj uzglabātenerģija no sirds darbības, kas tiek atbrīvota kā daļa no artērijas, atgriežas iepriekšējā izmērā. Tāpat šīs formas izmaiņas tiek pārnestas apkārtmērā pa kuģa gaitu, kas nodrošina, ka siena turpina iedarboties uz asinīm iekšpusē, t.i. gaisa efekts. Šādas artēriju diametra izmaiņas nodrošina nepārtrauktu asiņu stumšanu pa perifēriju pat sirds diastoles laikā, saglabājot tās plūsmu un pozitīvās asinsspiediena vērtības.

Spiediena vilnis un asinsvadu deformācija ir pulsa vilnis, un tas atbilst sistoliskajam spiedienam. To mēs jūtam, mērot pulsu. Pulsa viļņa izplatīšanās ātrums ir atkarīgs no asinsvadu elastības, lai cietākos traukos tas izplatītos ātrāk.

Artēriju sacietēšana progresē līdz ar vecumu, un tāpēc ar vecumu asinsspiediens nedaudz paaugstinās, bet process ir ļoti lēns un asinsspiediena normas gadu gaitā nemainās. Sienu sacietēšana būtiski paātrina aterosklerozi, tādēļ tā ir svarīga hipertensijas attīstībā. Sacietējušu asinsvadu diametru ir daudz grūtāk regulēt nervu vai endokrīno sistēmu.

Spiediens kā fizisks lielums ir atkarīgs no asinsvadu plūsmas ātruma un pretestības, pretestība savukārt ir atkarīga no spiediena starpības un no sirds izvadītā asiņu daudzuma (šis asins daudzums ir sirds izsviede), vislielākā pretestība tiek atzīmēta mazajās arteriolās, jo tajās ir vismazākā gaisma un turklāt tās regulēšanas iespēja. Plūsmas ātrums ir asins daudzums, kas ieplūst artērijās un no tām. Plūsma, protams, atbilst spiediena starpībai - no lielāka uz mazāku, un ir pulsējoša - saskaņā ar sirdsdarbību.

Sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens - kas tas ir?

Asinsspiedienu vienmēr apraksta ar divām vērtībāmun:

  • sistoliskais spiediens- tas ir augstākais spiediens asinsrites sistēmā. To mēra kreisā kambara kontrakcijas laikā - maksimālā asiņu izmešana
  • diastoliskais spiediens- tiek reģistrēts tieši pirms asiņu izmešanas no sirds un ir zemākais spiediens, ko var reģistrēt artērijās. Iemesls, kāpēc diastola laikā tas nesamazinās līdz nullei, ir tāpēc, ka artēriju sienas atsakās no uzkrātās enerģijas un izdara spiedienu uz asinīm iekšpusē
Svarīgs

Sistoliskais un diastoliskais spiediens - normas

Normālos apstākļos izmērītās asinsspiediena vērtības ir attiecīgi 120 un 80 mmHg, ko mēs rakstām 120/80, starpība starp tām ir pulsa spiediens un ir aptuveni 40 mmHg, vidējo arteriālo spiedienu aprēķina pievienojot diastolisko 1/3 no starpības starp sistolisko undiastoliskais.

Spiediens - kas ietekmē pareizo spiedienu

Ne zems asinsspiediens, ne augsts asinsspiediens nav labvēlīgs veselībai. Spiediena lielumu ietekmē daudzi faktori. Tas ir īpaši atkarīgs no iepriekšminētā: sirds izsviedes un asinsvadu pretestības, tāpēc tos lielā mērā ietekmē cirkulējošo asiņu daudzums un sirds darba efektivitāte - spēks, ar kādu tā strādā, ritma regularitāte, sirds struktūra. vārstuļi, īpaši aortas.

1. Nervu sistēma

Nervu sistēmas ietekme uz asinsspiedienu ir arī liela, ietekmējot sirds kontrakciju stiprumu un asinsvadu pretestību - līdz ar to emociju ietekmē mainās tiktāl, ka dažiem pacientiem b altā apvalka efekts ir novērots, t.i., asinsspiediena paaugstināšanās brīdī, kad ārsts veica mērījumus. Šī iemesla dēļ, cita starpā, mājas mērījumi ir ļoti svarīgi cilvēkiem, kuri cieš no arteriālās hipertensijas. Nervu sistēmas ietekme ir redzama arī naktīs, kad dominē parasimpātiskā nervu sistēma un spiediens pazeminās līdz pat 20mmHg. Vienlīdz svarīgi ir gan garīgais stāvoklis, gan stresa un sarežģītu situāciju pārvarēšana. Bieža nervozitāte izraisa nervu sistēmas spriedzes palielināšanos, tās simpātiskās daļas aktivizēšanos un spiediena paaugstināšanos.

2. Endokrīnā sistēma

Asinsvadu pretestību un līdz ar to netieši asinsspiedienu regulē arī endokrīnā sistēma – piem. vairogdziedzeris, virsnieru dziedzeri, epitēlijķermenīšu dziedzeris, hipofīze. Šo dziedzeru hormoni izraisa asinsspiediena paaugstināšanos, īpaši adrenalīnu, un, piemēram, prostaglandīns E – tā pazemināšanos. Sāpju gadījumā skaidri redzama nervu un endokrīnās sistēmas ietekme. Šī sajūta izraisa spiediena palielināšanos, cita starpā palielinot adrenalīna sekrēciju un simpātiskās nervu sistēmas tonusu. Vēl viens faktors ir vingrinājumi, taču tā ietekme var būt divējāda. Statiskie sporta veidi, t.i., smagumu celšana, izraisa īslaicīgu asinsspiediena paaugstināšanos, bet arī ilgstoši paaugstina asinsspiedienu, kas ir viens no iemesliem, kāpēc tie nav veselīgi sirds un asinsvadu sistēmai. Dinamiskie sporta veidi, piemēram, skriešana, riteņbraukšana, peldēšana, ja tie tiek regulāri praktizēti, samazina asinsspiedienu un labvēlīgi ietekmē veselību.

3. Slikts uzturs, aptaukošanās, smēķēšana

Diēta ietekmē arī asinsspiedienu – īpaši sāls, alkohols. Tie maina cirkulējošo asiņu daudzumu un gludo muskuļu darbu asinsvadu sieniņās. Vēl viens faktors ir aptaukošanās, kas paaugstina asinsspiedienu, jo taukaudiem ir liela pretestība. Savukārt smēķēšana veicina artēriju sieniņu stīvumu un izraisa neliela daudzuma adrenalīna izdalīšanos.

Iepriekš minētie faktori ir vissvarīgākie, taču daudzo iemeslu dēļ spiediena maiņai nav iespējams tos visus uzskaitīt. Lielākā daļa no tiem darbojas caur nervu sistēmu. Regulāri dzerama kafija vai tēja maz ietekmē asinsspiedienu, tāpat kā atmosfēras spiediens - tās izmaiņas var pasliktināt pašsajūtu, taču citādā mehānismā nekā asinsspiediena izmaiņas.

Asinsspiediena izmaiņas tiek reģistrētas arī pozīcijas maiņas laikā, gravitācijas spēka ietekmē. Stāvus vai sēdus asinis krīt uz pēdu pusi un ir manāmas izmaiņas atkarībā no ķermeņa augstuma. Šī iemesla dēļ uzreiz pēc pozīcijas maiņas sirds nedaudz paātrinās, lai nodrošinātu asins piegādi vietās, kur to ir mazāk.

Tādēļ asinsspiediena mērīšana jāveic pēc īsa atpūtas perioda, un asinsspiediena mērītāja manšete ir jānovieto virs rokas vienā līmenī ar sirdi, izmantojot atbilstošu aprīkojumu, kas nodrošina uzticamus, atkārtojamus mērījumus.

Skatīt 6 fotogrāfiju galeriju

Kas ir venozais spiediens?

Venozais spiediensir daudz retāk mērīts parametrs, tā novērtēšanai nepieciešams ievietot katetru labā ātrija rajonā, un tāpēc tas ir invazīvs tests . Venozais spiediens ir daudz zemāks par arteriālo, tas ir ap 15-20 mmHg un brīžiem var nokrist līdz 0, jo vēnas ir ļoti ļengans un tām nav sava pumpa. Visbiežāk venozo spiedienu mēra kritiski slimiem pacientiem ar šoku. Tas ļauj novērtēt un plānot IV šķidruma ievadīšanu, jo tas vislabāk atspoguļo pacienta hidratācijas stāvokli.

Kategorija:

Kardioloģija