Hipertireoze nozīmē citu orgānu, piemēram, sirds, aknu, darba paātrināšanos. Tas paātrina vielmaiņu, pastiprina vēdera izeju, izraisa caureju, tāpēc sākat zaudēt lieko svaru. Turklāt pastiprināta vairogdziedzera darbība palielina emocionālo spriedzi, un jūs kļūstat nervozāks. Kādi testi apstiprinās, ka vainojama pastiprināta vairogdziedzera darbība?
Paaugstināta vairogdziedzera darbībavar būt dažādu iemeslu dēļ. Sekojošievairogdziedzera testivar palīdzēt noteikt, vai jūsu simptomus izraisa pastiprināta vairogdziedzera darbība.
Hipertireoze: TSH, T3 un T4 tests
Vienkāršākais veids, kā diagnosticēt hipertireozi, ir veikt asins analīzi un noteikt T3, T4 un TSH (tireotropīna) hormonu līmeni – hipofīzes hormonu, kas stimulē vairogdziedzera darbību. Rezultāti var atšķirties atkarībā no analītiskās metodes, tāpēc ārstēšanas laikā ir vērts veikt papildu pārbaudes tajā pašā laboratorijā.
Hipertireoze tiek diagnosticēta, ja pazeminātai TSH koncentrācijai ir pievienota paaugstināta FT4 un/vai FT3 koncentrācija serumā. Turpmākās pārbaudes tiks veiktas, lai noteiktu vairogdziedzera darbības traucējumu cēloni.
Hipertireoze: ultraskaņa, smalkas adatas aspirācijas biopsija, rentgens
Ārsts parasti nosaka anti-vairogdziedzera antivielu noteikšanu serumā, īpaši anti-TSH receptoru antivielas (anti-TSHR): paaugstināts anti-TSHR līmenis ir raksturīgs Greivsa slimībai.
Pārmērīgas hormonu ražošanas rezultātā bieži veidojas "aukstie" (hormonus neražojošie) un "karsti" (aktīvie) mezgliņi. Abiem ir risks kļūt par ļaundabīgiem (galvenokārt aktīviem). Jūsu ārsts var pasūtīt ultraskaņu, scintigrāfiju vai smalkas adatas aspirācijas biopsiju (FNAB) un krūškurvja rentgenu. Šie testi palīdz noteikt mezgliņu veidu un izmēru. Biopsija sniedz atbildi uz jautājumu, vai mezgli ir ļaundabīgi vai nē. Rentgena attēls parāda, vai vairogdziedzeris aug trahejas virzienā. Tad tas rada t.s retrosternāla goita, neredzama, bet traucē elpošana.
Hipertireoze: scintigrāfija
Lai noteiktu precīzu diagnozi, tiek veikta vairogdziedzera pārbaude, ko sauc par scintigrāfiju. Pacients saņem radioaktīvo joda izotopu kapsulā vai šķidrumā. Jodam nonākot vairogdziedzerī, sāk izstarot starojumu, ko reģistrēgamma kamera. Karstie kunkuļi absorbē jodu, auksti kunkuļi ne. Monitorā ārsts var redzēt vietas, kurās ir uzsūkts jods, un tās, kas no tā ir brīvas. Attēls ir daudzkrāsains. Šādi tiek izveidota vairogdziedzera karte - scintigrāfija.