Rentgena izmeklējums, īsi sakot rentgens vai sarunvalodā rentgens vai rentgens ir viens no pamata testiem, ko izmanto vairāku slimību diagnostikā, tostarp traumu un lūzumu gadījumā, kā arī ar elpošanas un gremošanas sistēmas, zobu problēmas un pat aizdomas par audzējiem. Rentgena izmeklēšana ir vienkārša un ātra, turklāt tā ir efektīva un neinvazīva – tomēr to nevar veikt pārāk bieži. Vai man ir nepieciešams nosūtījums uz rentgenu? Kā sagatavoties rentgenam un kādas ir kontrindikācijas šim izmeklējumam?

Rentgens , t.i., izmeklējums vai rentgena attēls (rentgens) ir viena no populārākajām diagnostikas attēlveidošanas metodēm. Sakarā ar to, ka rentgens nav vienaldzīgs pret veselību, šo izmeklējumu drīkst veikt tikai pēc ārsta norādījuma

Tāpēc atbilde uz jautājumuvai ir nepieciešamsatsaukties uz rentgena izmeklējumu ir: jā - un tā ir gan rentgena gadījumā izmeklējumi, kurus veic Valsts slimokases ietvaros, un rentgena izmeklējumi, par kuriem pacients maksā no savas kabatas

Kas ir rentgena izmeklēšana?

Rentgena attēlsļauj noteikt izmaiņas, tostarp traumas, iekaisuma, deģeneratīvas vai vēža izmaiņas, un novirzes ķermeņa orgānos, piemēram, plaušās, zobos, vēdera dobumā un kauli un dīķi. Rentgena izmeklēšanas rezultāts palīdz ārstam noteikt pareizo diagnozi - piemēram, apstiprināt vai izslēgt slimību.

Rentgenstaru laikā tiek izmantoti rentgena stari - rentgena aparāta izstarotie rentgena stari. Pārbaudes laikā šo staru kūlis tiek izstarots uz īsu laiku un noteiktā vietā - sakarā ar to, ka audi tos absorbē dažādi, rentgena attēlā ir redzamas jebkuras novirzes no normas.

Rentgena izmeklēšana - veidi un indikācijas

Visbiežāk veiktie rentgena izmeklējumi ir mugurkaula rentgens, krūškurvja rentgens un vēdera dobuma rentgens. Rentgenu bieži veic arī zobārstniecībā, īpaši sakņu kanālu ārstēšanā. Tādā veidā var izmeklēt arī dzemdi un reproduktīvos orgānus – šo orgānu rentgena izmeklēšanu sauc par HSG.

Visbiežākās indikācijas rentgena izmeklēšanai ir:

  • aizdomas par traumu vai tā smaguma novērtējums
  • aizdomas par pēctraumatiskām izmaiņām
  • aizdomas par deģeneratīviem defektiem
  • aizdomas par izmaiņām attīstībā
  • sāpes izmeklētajā zonā
  • aizdomas par vairākām elpošanas vai urīnceļu sistēmas slimībām
  • sāpes muskuļu un skeleta sistēmā
  • ārkārtas situācijas - piemēram, plaušu tūska, aizdomas par gremošanas sistēmas perforāciju vai orgāna (piemēram, zarnu) nosprostojumu
  • aizdomas par iekaisumu
  • aizdomas par neoplastiskām izmaiņām
  • smēķēšana (smēķētājiem reizi gadā jāveic krūškurvja rentgenogramma).

Rentgena izmeklēšana - kā sagatavoties?

Lai gan rentgena izmeklēšana ir vienkārša un ātra, daži rentgena veidi ir pareizi jāsagatavo.

  • Galvas rentgena (piemēram, sinusa rentgena), mugurkaula rentgena, krūškurvja rentgena vai plaušu rentgenstaru gadījumā noņemiet auskarus, ķēdes, klipšus un visas metāla daļas, kas var ietekmēt testa rezultāts. Apakšveļai nedrīkst būt apdrukas vai metāla elementi, piemēram, āķi un acis.
  • Vēdera dobuma rentgena un mugurkaula jostas daļas rentgena gadījumā pirms izmeklēšanas dažas dienas jāiedzer caurejas līdzeklis vai preparāts, kas veicina gāzu izvadīšanu, nedzert gāzētos dzērienus un ievērot viegli sagremojamu diētu, un uz rentgenu parādās tukšā dūšā. Konkrētā izmeklējuma sagatavošanas metode nereti ir atkarīga no birojā izmantotā aparāta jutīguma, tāpēc ir vērts iepriekš pārbaudīt, kādi noteikumi ir spēkā konkrētajā klīnikā

Rentgena izmeklēšana - kontrindikācijas

Rentgena izmeklēšanai praktiski nav kontrindikāciju - tomēr no tās jāizvairās grūtniecības laikā un bērniem (ja tas ir absolūti nepieciešams, jāievēro īpaši piesardzības pasākumi)

Kategorija:

Pētījumi