Palīdziet vietnes attīstībai, daloties ar rakstu ar draugiem!
Pasaules Veselības organizācija nikotīnu ir atzinusi par zālēm. Tā iedarbība uz organismu ir līdzīga heroīna un kokaīna iedarbībai – nikotīns palielina dopamīna veidošanos, sniedzot baudas sajūtu un veicinot atkarības veidošanos. Kombinācijā ar tabakas dūmiem šī viela palielina vēža un sirds un asinsvadu slimību risku. Pārbaudiet, kādu citu ietekmi nikotīns atstāj uz ķermeni.
Nikotīns iedarbojas uz organismutāpat kā jebkura psihoaktīvā viela – stimulējot specifiskus receptorus smadzenēs, tas iedarbojas uz nervu sistēmu stimulējoši vai nomierinoši. Tas ir viegli pieejams pastiprinātājs, kas, no vienas puses, atslābina, mazina stresu, no otras – uzlabo domāšanas procesus.nikotīnaiedarbība uz virsmas var šķist labvēlīga, taču veids, kā tas nonāk organismā (cigarešu dūmi) un tā atkarību izraisošās īpašības, padara to par kaitīgu vielu.
Pārbaudiet, kā darbojas nikotīns un kāda ir tā ietekme uz cilvēka veselību.
Nikotīns - īpašības un sastopamība
Nikotīns ir neirotoksīns, kas nozīmē, ka lielās devās tas pasliktina dzīvo organismu nervu sistēmas darbību un izraisa nāvi. Šī iemesla dēļ nikotīns bieži ir atrodams lauksaimniecībā izmantotajos toksiskajos insekticīdos. Tas dabiski sastopams tabakas lapās, ko izmanto cigarešu un citu smēķēšanai paredzētu izstrādājumu ražošanā. Vienā cigaretē parasti ir 0,8-1 g tabakas lapu, no kurām 2% ir tīrs nikotīns (tas atbilst 6-11 mg vielas). 1-3 mg nikotīna iekļūst smēķētāja organismā. Tā lielākā koncentrācija asinīs tiek novērota, kad cigarete tiek nodzēsta – tad tā ir 20-30 ng/ml. Tas paliek šajā līmenī 10 minūtes, pēc tam tā līmenis sāk pazemināties. Pēc 1-2 stundām nikotīns tiek izvadīts no organisma.
Nikotīna efekti
Mazās devās nikotīnam ir stimulējoša iedarbība uz nervu sistēmu. Tas paātrina sirdsdarbību, paaugstina asinsspiedienu, paplašina acu zīlītes, stimulē gremošanas sistēmu. Sekla cigarešu dūmu uzpūšana aktivizē smadzeņu darbību, uzlabo atmiņu un koncentrēšanās spēju. Zinātniskie pētījumi ir parādījuši, ka smēķētāji sasniedz labākus rezultātus, risinot uzdevumus, kas prasa intelektuālo sniegumu, nekā nesmēķētāji. Turklāt nikotīns ietekmēpalielinātai dopamīna sekrēcijai. Šis neirotransmiters, ko parasti sauc par laimes hormonu, nodrošina labsajūtu, dod enerģiju un ir atbildīgs par baudas sajūtu. Tiek uzskatīts, ka tieši dopamīnam ir galvenā loma psihoaktīvo vielu atkarības mehānismā. Nikotīns, tāpat kā narkotikas, izraisa dopamīna izdalīšanos smadzenēs un liek jums uzreiz justies labāk. Tomēr tā koncentrācija samazinās tikpat ātri, kā rezultātā ir jāķeras pie nākamās zāļu devas.
Ar lielākām nikotīna devām smēķētājs jūtas atvieglots. Cigarešu dūmu dziļai ieelpošanai ir nomierinoša iedarbība un mazina stresu. Psihiatri pat runā par nikotīna ārstniecisko iedarbību – atkarīgie cilvēki sniedzas pēc cigaretēm, kad jūt pastiprinātu nervu spriedzi. Pateicoties stimulatoram, viņi spēj labāk darboties sabiedrībā, ir nosvērtāki, viegli nepakļaujas emocijām un līdz ar to vieglāk koncentrējas uz viņiem uzticētajiem uzdevumiem.
Nikotīna ietekme uz veselību
Joprojām nav skaidras atbildes uz jautājumu, vai nikotīns veicina vēža attīstību. Līdz 20. gadsimta beigām tika uzskatīts, ka pati viela neietekmē neoplastiskos procesus organismā, un tabakas dūmu ieelpošana ir atbildīga par paaugstinātu saslimšanas risku. Pēdējos gados daži zinātnieki ir sākuši apstrīdēt šo viedokli, taču joprojām notiek diskusijas par nikotīna kaitīgumu.
Noteikti, ka populārākais nikotīna atkarības veids – smēķēšana – ļoti negatīvi ietekmē veselību. Tabakas dūmi satur vairākas vielas ar kancerogēnu iedarbību, t.sk. darva, kas gadu gaitā uzkrājas elpceļos un var izraisīt plaušu, balsenes, rīkles un barības vada audzējus. Tas ietver arī toksisko oglekļa monoksīdu, ciānūdeņradi un fenolus, kas pasliktina elpošanas funkciju un palielina saslimstību ar hroniskām plaušu slimībām un tuberkulozi. Smēķēšana ļoti negatīvi ietekmē arī sirds un asinsvadu sistēmu – tā veicina sirds slimību attīstību, tai skaitā infarktu, hipertensiju, aterosklerozi, aneirismas un insultus. Smēķētāji biežāk cieš no kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, jo nikotīns pārmērīgi stimulē gremošanas sistēmu un palielina kuņģa sulas veidošanos. Nikotīna atkarības simptomi ir redzami arī no ārpuses - atkarīgiem cilvēkiem bieži ir brūns zobu pārklājums, āda nav mitrināta, sausa, bāla un ātrāk noveco kolagēna un elastīna deficīta dēļ.