Hlors ir elements, kam ir milzīga ietekme uz veselību, jo tam ir daudzas svarīgas funkcijas organismā – tas regulē ūdens un elektrolītu līdzsvaru un atbild par skābju-bāzes līdzsvaru. Par ko vēl ir atbildīgs hlors? Kādi ir patēriņa standarti? Kādas ir šī elementa pārpalikuma un trūkuma sekas un simptomi?
Hlorsir elektrolītiem piederošs minerālelements, kas cilvēka organismā sastopams anjona (negatīvā jona) hlorīda veidā, galvenokārt (70%) ārpusšūnu šķidrumos (tostarp asins plazmā). Tas ir atrodams arī kuņģī kā sālsskābes sastāvdaļa un siekalās. Turklāt tas nogulsnējas ādā, zemādas audos un kaulos.
Hlors – kādas funkcijas hlors veic organismā?
Hlors ir atbildīgs par organisma skābju-bāzes līdzsvaru, t.i., par atbilstošas katjonu un anjonu attiecības uzturēšanu ķermeņa šķidrumos, kas nosaka asins pH (pH ir skābuma vai sārmainības mērs – redakcija piezīme) un pareizu dzīves procesu norisi.
Hlors kopā ar nātriju un kāliju regulē arī ūdens un elektrolītu līdzsvaru organismā, t.i., kontrolē ūdens sadalīšanos un daudzumu organismā. Hlora metabolisms ir saistīts ar nātrija metabolismu, t.i., nātrija koncentrācijas samazināšanās vai palielināšanās asinīs ir saistīta ar līdzīgām hlora koncentrācijas izmaiņām.
Turklāt hlors aktivizē siekalu gremošanas enzīmus (tostarp amilāzi) un ir iesaistīts sālsskābes ražošanā kuņģī.
Hlora deficīta simptomi un sekas
Hlora deficīts (hipohlorēmija)var būt spēcīgas svīšanas, caurejas, vemšanas vai diurētisko līdzekļu lietošanas rezultāts, kas izraisa pārmērīgu hlora zudumu urīnā. Šī elementa koncentrācijas samazināšanās var rasties arī ar hiperproteinēmiju (paaugstināta kopējā olb altumvielu koncentrācija asinīs) un ar elektrolītus nesaturošu šķidrumu ievadīšanu.
Hlora trūkums izpaužas kā muskuļu vājums vai sāpīgi muskuļu krampji, krampji, nogurums, kā arī galvassāpes un reibonis. Hlora deficīts var izraisīt vielmaiņas alkalozi (stāvokli, kurā asins pH paaugstinās virs 7,45).
Tas jums noderēsKādi produkti satur hloru?
Hlora avots uzturā ir galda sāls (kas ķīmiski savieno hloru ar nātriju), kā arī citi pārtikas produkti, kas satur sāli, piemēram, piemēram, aukstā gaļa.Dažus šī elementa daudzumus var atrast arī dzeramajā ūdenī un minerālūdeņos.
PĀRBAUDE>> Cēlonishlora pārpalikums (hiperhlorēmija)var būt diēta ar augstu nātrija saturu, kuņģa-zarnu trakta ogļhidrātu zudums, hipoproteinēmija (samazināts kopējais olb altumvielu daudzums asinīs) vai asins sastrēgums (parasti izraisa dehidratācija)). Pārmērīgs hlora daudzums, kā arī pārāk daudz nātrija var rasties Kušinga sindroma un nieru slimības gadījumā. Hlora pārpalikuma simptomi ietver arī neiromuskulārās sistēmas traucējumus. Savukārt tā rezultātā var attīstīties metaboliskā acidoze (tas ir paaugstināta asiņu skābuma stāvoklis, kad to pH nokrītas zem 7,35). Tad parādās nogurums, slikta dūša un vemšana. Akūta acidoze cita starpā var izpausties ar paātrināta sirdsdarbība un elpošanas traucējumi. PĀRBAUDE>> Hlora standarts tika noteikts pietiekama patēriņa (AI) līmenī. AI vērtības atsevišķām iedzīvotāju grupām tika noteiktas, pamatojoties uz nātrija vērtībām. Ir pieņemts, ka 1 mmol nātrija (23 mg) uzturā jāatbilst 1 mmol hlora (35,5 mg). Avots: Uztura standarti Polijas iedzīvotājiem - grozījumi, Pārtikas un uztura institūts, 2012, VaršavaHlors - pārmērības simptomi un sekas
Hlors - patēriņa standarti. Hlora deva