Motoru rehabilitācija multiplās sklerozes gadījumā ir ļoti svarīga simptomātiskās ārstēšanas sastāvdaļa, jo tā ļauj uzlabot vai uzturēt fizisko formu. Papildus logopēdijai, ergoterapijai un socioterapijai tā ir neatņemama pacienta neatkarības sastāvdaļa.

MS rehabilitācijaispēlē lielu lomu.Multiplā skleroze(MS - sclerosis multiplex) ir centrālās nervu sistēmas slimība. Tas attīstās, ja ir bojājums mielīna pārklājumam, kas aptver katru nervu šķiedru - tad informācija centrālajā nervu sistēmā tiek pārraidīta lēnāk, izkropļota vai tās pārraide tiek bloķēta.

MS ir slimība, kas ikvienam ir nedaudz atšķirīga. Tāpēc rehabilitācijas programma jāizstrādā katram individuāli, taču vienmēr jāņem vērā slimības specifika un lai pacients nepārtrenētos.

Pacientiem ar MS motorās rehabilitācijas pamatā ir neiroplastiskuma fenomens, kas nozīmē, ka centrālās nervu sistēmas bojājuma gadījumā tā var radīt jaunus nervu savienojumus, un tas dod iespēju atjaunot zaudēto ķermeni funkcijas.

Kādi vingrinājumi?

Motora rehabilitācija jāsāk pēc iespējas agrāk, uzreiz pēc slimības diagnozes noteikšanas – pēc paasinājuma fāzes, un jāveic arī tad, kad simptomi ir atkāpušies, lai veidotu bāzi, bāzi fizisko sagatavotību un kustību koordināciju nākotnei un ieviest sistemātiskus treniņus, kad tas nepasliktina. Sistemātiskas vingrošanas un fizikālās terapijas procedūras palīdz ilgāk uzturēties formā un pasargāt sevi no kontraktūrām. Pacientiem ar multiplo sklerozi jāveic dažāda veida vingrinājumi. Ieteicamais:

  • stiepšanās vingrinājumi, muskuļu lokanības, spēka un locītavu kustīguma uzlabošana,
  • līdzsvara vingrinājumi, kas palīdzēs noturēt līdzsvaru un tādējādi novērst kritienus,
  • koordinācijas vingrinājumi, kas ļauj kontrolēt kustību gludumu,
  • dinamiski vingrinājumi, kas palielina muskuļu spēku,
  • elpošanas vingrinājumi - elpošanas sistēmas stiprināšana un relaksācijas atvieglošana

Rehabilitācijas laikā cilvēkiem ar MS, atcerieties, ka svara nešanas vingrinājumi jāveic guļus vai sēdus stāvoklī, lai pacients pārāk ātri nenogurtu. Mēs sākam ar dažiem atkārtojumiemvingrināties un pēc tam pagarināt apmācības laiku. Dinamiskie vingrinājumi ir jāapvieno ar elpošanas un relaksācijas vingrinājumiem, lai pacients ne tikai nenogurtu, bet arī nepārkarstu, jo tas negatīvi ietekmē viņa stāvokli. Kad parādās pirmās pārslodzes pazīmes (elpas trūkums, svīšana, galvassāpes un muskuļu sāpes, pulsācija deniņos, ādas apsārtums vai sāpīgums, miegainība), treniņš ir jāpārtrauc. Slimais cilvēks var nogurt, bet tikai līdz savas efektivitātes robežai. Pārāk intensīva apmācība var ne tikai atturēt no vingrošanas, bet arī veicināt vēl vienu slimības recidīvu. Tāpēc pārtraukumi un reģenerācija pēc treniņa ir svarīgas.

Svarīgs

Kuram nevajadzētu vingrot?Rehabilitāciju nevajadzētu veikt, ja slimība kļūst akūta, ja ir iekaisums un paaugstināta temperatūra, ja runa ir par asinsrites mazspēju vai traucējumiem apziņa. Vingrinājumus nedrīkst veikt arī cilvēki, kas cieš no slimībām.

Savienoti virtuves piederumi

Spastiskums, t.i., palielināts muskuļu sasprindzinājums rokās un kājās, ir nopietna problēma pacientiem un liels izaicinājums fizioterapeitiem. Tāpat ir ar kontraktūrām. Abas kaites negatīvi ietekmē fizisko sagatavotību, jo izraisa sāpes un imobilizē ekstremitātes saliektā stāvoklī. Ja pacients cieš no muskuļu spasticitātes un kontraktūrām, vingrošana jāieplāno tad, kad pretsāpju līdzekļi un muskuļu relaksanti ir visaktīvākie. Spasticitātes mazināšana ietver skarto muskuļu atslābināšanu un noteiktu muskuļu grupu nostiprināšanu, kas palīdz atjaunot dabisko kustību. Spasticitātes novēršana palīdz novērst kontraktūras. Lai tās atvieglotu vai neveidotos vairāk, tiek veikti stiepšanās, dinamiskie un relaksācijas vingrinājumi. Vingrošana ūdenī ir ļoti noderīga. Ārstēšanu var papildināt ar masāžu un elektroterapiju. Apakšējo ekstremitāšu muskuļu spasticitāte bieži vien ir noderīga, jo ir iespējams staigāt vai stāvēt taisni, neskatoties uz lielo parēzi. Paradoksāli, bet pārvarot pārmērīgo muskuļu sasprindzinājumu, pacients var pārstāt staigāt, kā arī nevarēs nostāties taisni. Ar progresējošiem bojājumiem pacientiem var injicēt botulīna toksīnu. Iespējama arī ķirurģiska ārstēšana.

Rehabilitācijas metodes

MS ir progresējoša slimība, kas galu galā noved pie kustību traucējumiem. Tāpēc rehabilitācijas mērķis ir maksimāli samazināt slimības komplikācijas, kas ietver parēzi, pārmērīgu muskuļu sasprindzinājumu, locītavu kustīguma amplitūdas samazināšanos, līdzsvara traucējumus, ataksiju, sāpes un ātru nogurumu, traucējumus.izkārnījumi un urīns, runas traucējumi, ko izraisa mēles, aukslēju, rīkles, balsenes disfunkcija), disfāgija. Tikpat svarīgs rehabilitācijas mērķis ir ietekmēt pacienta psihi un motivēt viņu cīnīties, lai saglabātu fizisko formu.Ieteicamās rehabilitācijas metodes ir:

  • funkcionālā rehabilitācija, t.i., pacienta mobilitātes uzlabošana vai saglabāšana atbilstoši viņa cerībām un vajadzībām,
  • kineziterapija, t.i., ārstēšana ar kustībām, ko veic kvalificēti fizioterapeiti,
  • uzlabo neiromuskulāro iedarbināšanu PNF (proprioreceptive neuromuscular facilitation), kas ļauj atjaunot motoro funkciju, izmantojot receptorus, kas izkaisīti visā ķermenī,
  • atjaunojot cilvēka dabiskās kustības Bobath (neiroattīstoša ārstēšana).
Svarīgs

Kas recidīva laikā?

Rehabilitācijai jābūt ierobežotai un bez piespiešanas. Regulāri jāveic elpošanas vingrinājumi, jo tie palīdz atslābināt ķermeni un novērst elpceļu slimības. Kad pacients neizceļas no gultas, nepieciešams bieži (ik pēc 2-3 stundām) mainīt ķermeņa stāvokli, lai izvairītos no spiediena čūlas. Pašapkalpošanās var būt arī vingrinājums, t.i., palīdzība ikdienas tualetē, apakšveļas maiņa, apģērbs un pašapkalpošanās. Pasīvie vingrinājumi ir noderīgi, t.i., kad terapeits vai apmācīts ģimenes loceklis paceļ pacienta kāju vai roku uz augšu, vai to saliec vai nedaudz pagriež.

ikmēneša "Zdrowie"

Kategorija:

Grūtniecība