Naids - kad mēs par to domājam, mums ir intensīvi izjustu negatīvu emociju kombinācija, kas rodas citas personas vai cilvēku grupas kontekstā. Naidu bieži pavada kaitējuma, aizvainojuma, sāpju sajūta, kā rezultātā rodas spēcīgs naidīgums, nepatika un vēlme, lai nīstais cilvēks sastaptos ar ko sliktu, tiktu sodīts, atriebtos vai kāda veida atriebība. Izlasiet, kas jums būtu jāzina par naida emocijām un uzziniet, kā tikt galā ar naidu.
Saturs:
- Naids: kas tas par emocijām?
- Naids: kāpēc nav vērts to lolot?
- Naids: kā ar to cīnīties?
Naidsnav viena no mūsu mīļākajām emocijām - mums pašiem nepatīk to piedzīvot, mums ir arī bail būt par cilvēku, kuru kāds ienīst. Tātad, kā tikt galā ar naidu un kas tas patiesībā ir?
Naids: kas tas par emocijām?
Naidsir dabisks stāvoklis, un praktiski katrs cilvēks to piedzīvo kādā savas dzīves brīdī. Tā ir reakcija uz gūtu ievainojumu vai netaisnību. Ja tas tomēr parādās, ir vērts to piedzīvot apzināti. Dzirdēt, par kādām vajadzībām viņi runā un par kādām attiecībām viņi mūs brīdina, var būt ļoti attīstoši.
Analizējot, kas izraisa naidu, kas mūs nostādīja situācijā, kad kāda cilvēka uzvedība izraisīja tik spēcīgu aizvainojumu, var sniegt daudz vērtīgas informācijas. Ja tās vispārināšanas rezultātā par tās objektu kļūst kāda cilvēku grupa, paša komforta labad ir vērts aplūkot mehānismus, kas to izraisa. Vispārinājumi, kas attiecas uz noteiktu sabiedrības daļu, piemēram, profesionāļu grupu, noteiktas reliģijas piekritējiem, noteikta valsts reģiona iedzīvotājiem utt., var daudz pastāstīt par mūsu bailēm, bailēm un domāšanas modeļiem.
Es aicinu jūs paskatīties, vai mūsu domas par šo grupu ir balstītas uz jūsu personīgo pieredzi vai vides sniegto informāciju. Zinot, vai spēcīgās emocijas, kas saistītas ar naidu, ir iegūtas no mūsu zināšanām vai citu cilvēku uzskatiem, var parādīt, kā mēs vispār pieņemam lēmumus. Cik mēs esam uzņēmīgi pret apkārtējās vides ietekmi un vai mēs dodam priekšroku uzticībai citu cilvēku viedokļiem, nevis uzticībai mūsu pašu pieredzei un secinājumiem.
Naids: kāpēcvai nav vērts par to rūpēties?
Uztverot naidu kā mācību par sevi, var būt daudz priekšrocību, taču šīs emocijas, kas laika gaitā var kļūt apsēstas, kultivēšana ne pie kā laba nenovedīs. Aizēnot visu atriebības pasauli, kas sāk dominēt vai pārtiekot no kādam iebarotām negatīvām emocijām, ar laiku saindē visas dzīves jomas, negatīvi ietekmējot psihofizisko stāvokli. Obsesīvs naids ir kā no jauna radītā kaitējuma un zaudējumu radīšana.
Tāpēc tik vērtīga izrādās spēja atlaist gan citus, gan sevi. Lieta ir nevis izlikties, ka neesi piedzīvojis nekādu ļaunumu, jo tā noliegšana tikai pasliktinās tavu garīgo stāvokli, bet gan apzināti strādāt ar šo pieredzi, lai tā nekļūtu par nastu nākamajās dzīves dienās.
Atcerieties, ka atlaišana vai piedošana ir process un prasa laiku. Katrs solis, kas sperts, lai atbrīvotos no pārciesto pārestību nastas, ir pūļu vērts. Pat ja persona, kas ir naida mērķis, nejūtas atbildīgs, ir vērts negaidīt atvainošanos vai grēku nožēlu un koncentrēties uz to vajadzību nodrošināšanu, kuras kaitējums ir pakļāvis kaitējuma riskam. Parasti, novirzot uzmanību uz naida kultivēšanu, tiek atstāts novārtā viss, kas saistīts ar rūpēm par sevi un savu interjeru.
Tāpēc ir svarīgi atcerēties, ka piedošana nav izlikšanās, ka viss ir labi, pat ja tā nav. Piedošana ir lēmums neveltīt savu enerģiju naidam, bet gan rūpēties par savu drošības sajūtu, pašcieņu, pašapziņu, rīcības sajūtu vai tādu attiecību kopšanu, kas ir labas, drošas un attīstošas.
Naids: kā ar to cīnīties?
Ir vērts mēģināt distancēties no jūtamā naida. Vienkāršas metodes, kas to var palīdzēt, ietver, piemēram, izaicinājumu pārbaudīt savus naida uzskatus.
Padomājiet par cilvēku, kurš jums nepatīk, iespējams, ir ļoti kritiska tante, manipulatīvs priekšnieks vai draugs, kurš reiz salauza jūsu sirdi. Pēc tam mēģiniet uzdot sev šādus jautājumus:
- Vai jūtamais naids un mana pārliecība par šo personu ir balstīta uz acīmredzamiem faktiem?
- Vai izjustais naids un uzskati par šo cilvēku ļauj man rūpēties par savu labklājību (labklājību, veselību, dzīvību)?
- Vai jūtamais naids un uzskati par šo personu palīdz sasniegt gan ilgtermiņa, gan īstermiņa mērķus?
- Vai naida sajūta un uzskati par šo cilvēku ļauj man piedzīvot sajūtas, kuras es vēlos piedzīvot?
Ja pamanāt, ka naida sajūta nepāriet, sāk dominēt turpmākajās dzīves jomās un pašmēģinājumi tikt ar to galā nenes gaidītos rezultātus, apsveriet iespēju konsultēties ar psihologu. Bieži vien šo emociju avots ir dziļāks, un piedzīvotā kaitējuma sajūta ir saistīta ar pagātnē notikušu notikumu. Šādā situācijā ir lietderīgi pārvarēt šīs grūtības ar psihoterapeita atbalstu.
Naida piedzīvošanas cēloņu un mehānismu izpratne ir pirmais solis uz līdzsvara atjaunošanu. Bez tā būs grūti virzīties uz priekšu, ar prātīgu aci skatīties uz aktualitātēm un attiecībām, taču atgriezīsies pazīstamā aizvainojuma un naida sajūta.