Reibonim var būt daudz iemeslu. Neliels reibonis pēc pēkšņas ķermeņa stāvokļa maiņas vai vadot automašīnu ir normāla ķermeņa reakcija. Bet, kad pasaule šķietami bez iemesla šūpojas un griežas, jums jāredz ārsts. Pārbaudiet, kādi varētu būt reiboņa cēloņi. Kuras slimības izpaužas ar vertigo?

Kur tas nāk noreibonis ? Kas varētu būtvertigo cēloņi ? Lai to saprastu, ir vērts nedaudz uzzināt par mehānismu, kas ļauj cilvēkam saglabāt līdzsvaru un orientāciju telpā. Tas ir balstīts uz analīzi lielai daļai informācijas, kas pastāvīgi tiek pārraidīta uz smadzenēm caur dažādiem receptoriem:

  • labirints- līdzsvara orgāns, kas atrodas iekšējā ausī - sūta informāciju par galvas rotācijas kustībām un par horizontālām un vertikālām kustībām;
  • redze- palīdz noteikt ķermeņa stāvokli telpā un pārvietošanās veidu;
  • dziļa pieskāriena un sajūtas receptoriatrodas ādā, muskuļos, cīpslās un periostē - uztver un pārraida stimulus, kas ļauj orientēties atsevišķu ķermeņa daļu pozīcijā attiecībā pret videi.

Vismaz divām no šīm sistēmām ir jādarbojas nevainojami un jāpārraida konsekventa informācija uz smadzenītēm - orgānu, kas cita starpā atbilst līdzsvaram un kustību koordinācijai. Ja kaut kas sāk neizdoties, pasaule var pēkšņi griezties.

Reibonis ir simptoms, nevis slimība

Reibonis nekad nav pati par sevi slimība, bet tas var pavadīt noteiktas slimības vai būt simptoms organisma traucējumiem – vairāk vai mazāk nopietniem. Visbiežāk tie ir labirinta traucējumu simptoms (piemēram, pēc vidusauss iekaisuma, Menjēra slimības vai kustības slimības gadījumā, kuras cēlonis ir pārmērīga labirinta stimulācija ar transportlīdzekļa kustību un neatbilstība starp stimuliem, ko uztver redze un labirints). Reibonis un nelīdzsvarotība, īpaši gados vecākiem cilvēkiem, var rasties arī smadzeņu hipoksijas dēļ. Iemesls parasti ir ateroskleroze, kas izraisa asinsvadu sašaurināšanos vai deģeneratīvas izmaiņas mugurkaula kakla daļā, kas kavē ar skābekli bagātinātu asiņu plūsmu. Cukura diabēts un hipertensija izraisa arī izmaiņas traukos, kas var izraisīt smadzeņu hipoksiju. Pasaule var griezties arī tāpēcredzes problēmas (piem., slikti izvēlētas brilles, attīstās glaukoma), saindēšanās ar toksiskām vielām vai zālēm (piem., aspirīns), bet pie vainas var būt arī anatomiskas izmaiņas smadzenēs (piemēram, audzēji).

Nepieciešamās pārbaudes reiboņa gadījumā

Tā kā nelīdzsvarotība var būt gan nopietnu, gan nenozīmīgu veselības traucējumu simptoms, vienmēr ir svarīgi noskaidrot cēloni. Bieži vien tas nav viegli. Parasti pēc pacienta intervijas un noskaidrošanas, kādas citas slimības pavada reibonis – piemēram, slikta dūša, redzes dubultošanās, muskuļu trīce – primārās aprūpes ārsts nosūta pie speciālista, galvenokārt LOR speciālista, oftalmologa, neirologa un kardiologa. Lai noteiktu diagnozi, jāveic dažādi testi, piemēram:

  • elektronistagmogrāfija (ENG)- palīdz atklāt labirinta bojājumus. Pārbaude sastāv no labirinta stimulēšanas ts laikā kaloriju testi (pamīšus ielejot ausī siltu un vēsu ūdeni vai iepūšot aukstu un siltu gaisu) un, pateicoties deniņiem piestiprinātiem elektrodiem, acu kustību datorfiksēšana. Izraisot nelielu nistagmu, var novērtēt labirinta darbību. Nistagms ir ritmiskas, simetriskas abu acs ābolu kustības horizontālā vai nedaudz rotējošā plaknē, nekad nav vertikālas, un labirinta slimību gadījumā arī nav diverģentas.
  • Videonistagmogrāfija (VNG)- sastāv no nistagma reģistrēšanas ar kameru, kas savienota ar datoru. Nistagma parametrus ieraksta un aprēķina dators, un to novērtējums ļauj noteikt līdzsvara sistēmas bojājuma veidu;
  • Mugurkaula kakla rentgenogramma- parāda deģeneratīvas izmaiņas, kas var traucēt asins plūsmu smadzenēs;
  • karotīdo asins plūsmas tests (ultraskaņas doplerogrāfija)- palīdz noteikt sašaurināšanos artērijās, kas izraisa asinsrites traucējumus

Ir daudz citu testu, taču, neskatoties uz plašajām diagnostikas iespējām, bieži vien nav iespējams noteikt vertigo cēloni. Bet tās vienmēr ir jāārstē vai jānomierina, lai tās netraucētu ikdienai.

Līdzsvara traucējumiem ieteicamas zāles

Farmakoloģiskā terapijā tiek izmantoti vairāki zāļu veidi. Atkarībā no vertigo cēloņa ir ieteicamas šādas zāles:

  • uzlabo asins plūsmu caur centrālo nervu sistēmu vai iekšējo ausi;
  • pretagregāciju, uzlabo asinsriti un novērš asins recekļu veidošanos;
  • diurētiskie līdzekļi, kas maina elektrolītu sastāvu un šķidruma daudzumu iekšējā ausī;
  • ķīmijterapijas līdzekļi - pretnarkotikasvīrusu vai bakteriālas infekcijas.

Turklāt, ja kaites cēlonis nav noskaidrots, ārsts var izrakstīt zāles, kas inhibē centrālo nervu sistēmu. Tiesa, tie tikai mazina kaitinošos simptomus – reiboni, sliktu dūšu, vemšanu –, taču nodrošina normālu darbību. Svarīgs terapijas elements ir arī speciālie vingrinājumi – to mērķis ir uzlabot ķermeņa automātiskās reakcijas, kas ir atbildīgas par līdzsvara uzturēšanu, kā arī uzlabot kustību plūstamību un koordināciju. Taču labus rezultātus tie dod tikai jauniešiem, jo ​​ar vecumu adaptācijas spēja vājinās un pēc 65 gadu vecuma praktiski izzūd vispār.

Kustību slimība - jūs varat no tās izvairīties

Reibonis, slikta dūša un pat vemšana, auksta un nosvīdusi āda… Daudziem cilvēkiem ceļošana ar lidmašīnu, kuģi vai automašīnu ir īstas mokas. Par laimi, kustības slimības mehānisms ir labi zināms, un tāpēc to var novērst. Nepatīkamu simptomu rašanos novērš zāles, kas (ja tās tiek lietotas krietni iepriekš) kavē pārmērīgu veģetatīvās nervu sistēmas aktivitāti. Tas palīdz arī ievērot noteiktus uzvedības noteikumus – nepārēsties pirms ceļojuma, ja iespējams, ieņemt sēdvietu ar skatu braukšanas virzienā, nodrošinot svaigu gaisu. Svarīgi ir arī skatīties uz stabilu horizontu, nevis uz viļņojošu ūdeni vai mirgojošu ainavu, jo tas papildus kairina labirintu.

ikmēneša "Zdrowie"

Kategorija:

Veselība