Sejas sāpēm ir daudz iemeslu. Par šāda veida sāpēm visbiežāk sūdzas cilvēki, kuri cieš no sinusīta. Tomēr sejas sāpes var būt saistītas arī ar cilvēkiem, kuriem ir galvassāpes, kas izstaro dažādas sejas daļas. Sāpes sejā var būt arī nopietnu slimību, piemēram, glaukomas vai mutes vēža, simptoms. Pārbaudiet, kādi ir citi sejas sāpju cēloņi.

Biežākie sejas sāpju cēloņiir sinusīts vai galvassāpes. Tomēr sejas sāpes var izraisīt arī apstākļi, kurus ir grūti saistīt ar šāda veida sāpēm, piemēram, pulpas slimības vai bakas. Tomēr visbīstamākie sejas sāpju cēloņi ir glaukoma un mutes vēzis.

Sāpes sejāvar būt citāda rakstura, piemēram, durstoša, pulsējoša, bet visbiežāk tās tiek raksturotas kā asas, caurdurošas. Tam var būt arī dažāda intensitāte, sākot no vājas līdz ļoti spēcīgai. Sejas sāpju diagnostikā svarīga ir arī to atrašanās vieta (piemēram, vienpusējs vai abpusējs, ārpus mutes vai iekšpuses). Ļoti svarīgs ir arī sāpju ilgums (pastāvīgas sāpes, periodiskas sāpes). Tiek ņemti vērā arī faktori, kas izraisa sāpes (piemēram, stress, nogurums, košļāšana) un tie, kas sniedz atvieglojumu (visbiežāk atpūta).

Sāpes sejā - sāpes acu zonā

  • orbītas iekaisums- pēkšņs, sāpīgs acs apsārtums, plakstiņu pietūkums, eritēma, sāpes pieskaroties un mēģinot pārvietot acs ābolu, eksoftalmoss
  • glaukoma- pēkšņas un stipras sāpes acī, kas izstaro uz sejas kauliem un dažreiz arī uz pakauša daļu. Ir arī redzes asuma zudums, varavīksnes loku uztvere ap gaismas avotiem

Sāpes sejā - sāpes no mutes zonas

  • kariess , emaljas vai dentīna dobums, zoba lūzums - akūtas, labi lokalizētas sāpes, kas var izstarot uz dažādām sejas daļām
  • zobu pulpas slimības- slikti lokalizētas sāpes, kas izstaro apkārtējās struktūras. Parasti tas neiet uz pretējo sejas pusi
  • siekalu dziedzeru slimības -sāpes atrodas sejas sānos, pie košļāšanas muskuļa (lieli priekšautiņi) vai visā mutē (mazāki siekalu dziedzeri)
  • mutes vēzis -traucējošas sāpes,kas rodas no infiltrācijas sejas struktūrās

Sāpes sejā - deguna blakusdobumu iekaisums

Paranasālo blakusdobumu iekaisums izpaužas ar stiprām sāpēm pierē un deguna pamatnē, kas pastiprinās no rītiem un noliekot galvu uz priekšu. Papildu simptomi ir izdalījumi no deguna, savārgums, apetītes trūkums.

Sāpes sejā - Coro-mandibular locītavas sindroms

Koro-apakšžokļa locītavas sindroms ir slimība, kuras būtība ir augšējo un apakšējo žokli savienojošās locītavas disfunkcija. Tas izpaužas kā sāpes žoklī, atverot vai aizverot muti, piemēram, runājot, sakožot vai žāvājoties. Tad var dzirdēt arī raksturīgo sprakšķēšanu. Turklāt var rasties arī galvassāpes, kas līdzinās migrēnas sāpēm. Tas bieži izstaro ausīs vai rada nepatīkamu spiedienu aiz acs āboliem un pastiprinās, atverot vai aizverot muti.

Sāpes sejā - haioidāla kaula sindroms

Hyoid kaula sindroms ir simptomu grupa, ko, cita starpā, izraisa stiloīdās-hioidālās saites pārkaļķošanās. Slimība izpaužas ar akūtām sāpēm, kas sākas zem apakšējā žokļa leņķa un izstaro uz kakla sānu priekšpusi un ausi ar žokļa kustībām, rīšanu un kaklu pagriežot. Papildu simptomi ir apgrūtināta ēdiena norīšana, svešķermeņa sajūta kaklā vai balsenē un sejas sāpes.

Sejas sāpes - Sejas refleksu simpātiskā distrofija

Refleksā sejas simpātiskā distrofija ir reta sāpju sindroms, kas skar seju un kaklu un ir saistīts ar nepatīkamām sajūtām (piemēram, sāpēm, dedzināšanu, dedzinošu sajūtu), hiperalgēziju un normālas sajūtas traucējumiem. Šīs sāpes ir pastāvīgas un aprakstītas kā durstošas.

Sāpes sejā - primārās galvassāpes

  • migrēna- tai raksturīgas spēcīgas, pakāpeniski pieaugošas, pulsējošas, vienpusējas galvassāpes, kas lokalizējas deniņu rajonā un pastiprinās fizisko aktivitāšu laikā. Migrēnas lēkme parasti ilgst no 4 līdz 72 stundām. Bieži vien pirms tā ir t.s aura (piemēram, ierobežots vai pilnīgs redzes lauka nosprostojums, nejutīgums vai tirpšana ekstremitātēs, troksnis ausīs)
  • spriedzes galvassāpesizpaužas ar pakāpeniski pieaugošām, abpusējām, saspiežošām, apjomīgām vai garlaicīgām (salīdzināmas ar saspringtas saites vai cepures sajūtu) galvassāpēm. Visbiežāk tas atrodas netālu no tempļa vai pakauša
  • temporālās artērijas iekaisums(milzu šūnu artērija) raksturojas ar hroniskām galvassāpēm, kas lokalizējas temporālajā reģionā, visbiežāk naktīs. Uzbrukuma laikā temporālā artērija sāpīgi uzbriest. Var būt arī redzes traucējumi
  • trīsdaļīgs-veģetatīvās galvassāpes(klasterveida galvassāpes, nepārtraukta hemikrāna, paroksizmāla hemikrānija un SUNCT sindroms) ir īslaicīgas, vienpusējas, līdzīgas galvassāpju neiralģijai. Tos pavada asarošana un deguna nosprostojums

Sejas sāpes - neiropātiskas sāpes

  • glossopharyngeal neiralģija- glossopharyngeal neiralģija izpaužas kā caururbjošas, spēcīgas, durošas, epizodiskas, vienpusējas sāpes. Tas atrodas palatīnas mandeles, balsenes rajonā, mēles aizmugurējā trešdaļā, nazofarneksā, netālu no žokļa leņķa un ausī. Krampji rodas pēkšņi visas dienas garumā un ilgst no dažām sekundēm līdz divām minūtēm
  • pēcherpetiskā neiralģijavar parādīties pēc inficēšanās ar herpes zoster vīrusu. Tad sāpes sejā ir dedzinošas, durstošas, durstošas, dažreiz šaujošas. Tas var izraisīt arī maņu traucējumus
  • trigeminālā neiropātija(trīszaru neiropātija) - sāpju lēkme sejas vidusdaļā ilgst no vairākām līdz vairākām sekundēm un skar vaigus, žokli, zobus, smaganas, muti un dažreiz arī acis un pieres. Papildu simptomi var būt iesnas, asarošana, sejas ādas apsārtums, siekalošanās, dzirdes un garšas traucējumi, kā arī sejas muskuļu spazmas
  • Dedzinošas mutes sindromsraksturo dedzinoša vai dedzinoša sajūta mutē bez traucējošām izmaiņām. Sāpes vairumā gadījumu galvenokārt atrodas uz mēles, īpaši 2/3 tās priekšējās daļas

Sejas sāpes - citi neiroloģiski vai asinsvadu cēloņi

  • sāpes pēc insulta;
  • hroniskas idiopātiskas sejas sāpes jeb netipiskas sejas sāpes (AFP) ir hroniskas sejas sāpes, kuru cēloņus nevar noteikt

Kategorija:

Veselība