Vai vienmēr ir nepieciešama pacienta piekrišana, vai ir situācijas, kad pacientam tiek apturētas tiesības lemt par savu veselību? "Slimu labklājība ir augstākais likums" - mūsdienu pasaulē šī maksima ir ieguvusi plašāku nozīmi, jo mūsdienās ārstam ir jārespektē pacienta tiesības lemt par savu veselību.

Pacienta piekrišana procedūrai vai operācijaisaskaņā ar Polijas tiesību aktiem ir nepieciešama, lai ārsts varētu rīkoties. Mūsu Satversmē (41. pants, 1. pants) var lasīt, ka "ikvienam tiek garantēta personas neaizskaramība un brīvība".

Ārstniecības veikšana bez pacienta vai viņa likumīgā aizbildņa piekrišanas ir sodāms nodarījums, par kuru var saukt pie atbildības saskaņā ar Art. Kriminālkodeksa 192.

Medicīnas ētikas kodeksā (15. pants) ir teikts, ka "diagnostikas, ārstēšanas un profilakses procedūrām nepieciešama pacienta piekrišana. Ja pacients nevar dot informētu piekrišanu, tā jāizsaka viņa likumiskajam pārstāvim vai persona, kas faktiski rūpējas par pacientu”. Vēl viens svarīgs dokuments ir Konvencija par cilvēka tiesību un cieņas aizsardzību saistībā ar bioloģijas un medicīnas pielietojumu, kurā (5.pants, vispārīgie noteikumi) lasām: "Medicīnisko iejaukšanos nevar veikt bez pētāmās personas brīva un informēta piekrišana. Attiecīgā persona saņems atbilstošu informāciju par iejaukšanās mērķi un būtību, kā arī tās sekām un riskiem. Attiecīgā persona jebkurā laikā var brīvi atsaukt piekrišanu. "

Kad ir derīga pacienta piekrišana procedūrai?

Saskaņā ar Polijā spēkā esošajiem tiesību aktiem piekrišana ārstēšanai būs juridiski saistoša tikai tad, ja tā tiks sniegta pirms operācijas veikšanas vai cita medicīniska pakalpojuma sniegšanas ar lielāku risku. Piekrišanas izteikšanai pēc procedūras (tā sauktajai turpmākajai piekrišanai) nav juridiska spēka. Lai piekrišana tiktu ievērota un uzskatīta par likumīgu, tā ir jāizsaka personai, kas ir pilnvarota to piešķirt. Piekrišanas došanai ir jābūt attiecīgās personas brīva lēmuma rezultātam, kura zina un saprot, par ko tā lemj un kādas var būt procedūras sekas. Turklāt piekrišana jādod likumā noteiktajā formā.

Pacienta piekrišana: īpaši gadījumi

Ja pacientsir nepilngadīga (jaunāka par 18 gadiem) vai nespēj izteikt piekrišanu (piem., ir bezsamaņā), to viņa vārdā var izteikt pacienta likumā noteiktie pārstāvji, t.i., vecāki, aizbildņi, probācijas darbinieks vai aizbildnības tiesa. Ja persona, kas jaunāka par 16 gadiem, atsakās no piekrišanas ārstēšanai, bet to izteikuši likumiskie aizbildņi, ārsta pienākums ir sniegt palīdzību. Ja pacients ir vecāks par 16 gadiem, t.s dubultā piekrišana - izņemot vecāku piekrišanu, attiecīgajai personai tā ir jāizsaka personīgi. Situācijā, kad viņš no tās atsakās un nepilngadīgā aizbildņi piekrīt ārstēšanai, nepieciešams aizbildnības tiesas lēmums. Rīcībnespējīgu, garīgi slimu vai garīgi invalīdu gadījumā papildus viņu likumīgo aizbildņu piekrišanai medicīnisko darbību veikšanai var būt nepieciešama arī tiesas piekrišana.

Svarīgs

Pacienta piekrišana: mutiska vai rakstiska?

Šajā ziņā likums pieļauj vairākus risinājumus. Lielākajā daļā slimnīcu pacienti paraksta īpašas veidlapas. Bet kritiskās situācijās, kad šādu dokumentu nav iespējams parakstīt, pacients var piekrist ārstēšanai mutiski vai ar tādu uzvedību, kas nerada šaubas, ka viņš piekrīt piedāvātajai ārstēšanai. Tomēr ārstam savas drošības labad pirms operācijas veikšanas vai diagnozes noteikšanas ar invazīvu metodi jāsaņem pacienta piekrišana. Tas nozīmē, ka pacientam jāparaksta dokuments, kurā aprakstīts operācijas veids un no tā izrietošie riski vai komplikācijas. Ja pacients nevar parakstīties, dokumentā jābūt liecinieku - personu, kas apliecina viņa gribu - paraksti un situācijas apraksts, kas padarīja neiespējamu dokumentu parakstīt.

Jāinformē pacienta piekrišana

Piekrišana veikt operāciju vai zāļu terapiju ar nopietnām blakusparādībām ir pilnībā jāinformē. Turklāt pacienta neiebildumu juridiski nevar saprast kā piekrišanu, jo piekrišanai ir jābūt saistītai ar konkrētu medicīnisku darbību. Turklāt piekrišanas saņemšana no pacienta ārstēšanai, ko viņš paraksta uzņemšanas laikā slimnīcā, nav līdzvērtīga piekrišanai, piemēram, operācijai. Par informētu piekrišanu tiek uzskatīta piekrišana, ko pacients parakstījis pēc iepazīšanās ar to, par ko viņš lemj, kāda ārstēšanas metode tiks izmantota, kādi ir riski un sekas, iespējamās komplikācijas, veicot konkrētu procedūru. Informācija par procedūru jāsniedz saprotamā valodā (tai nav obligāti jābūt medicīniskiem datiem) un jāpielāgo pacienta intelektuālajam līmenim. Ja tā nav,ārsta iegūtā piekrišana turpmāk (ja pacientam ir veselības traucējumi) var tikt uzskatīta par neizskaidrojamu piekrišanu. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā likumu, ārsts bez pacienta piekrišanas veica procedūru, par ko viņš ir saucams pie atbildības

Citādi ir, ja operācijas vai cita veida ārstēšanas laikā rodas neparedzēti apstākļi, kas, ja tos neņem vērā, var apdraudēt pacienta dzīvību vai veselību. Savas pašsajūtas labad ārsts bez pacienta formālas piekrišanas var paplašināt operācijas apjomu vai iekļaut papildu diagnostikas izmeklējumus. Bet viņam vajadzētu konsultēties ar savu lēmumu ar citu speciālistu tajā pašā jomā. Informācija par operācijas apjoma izmaiņām ierakstāma medicīniskajā dokumentācijā. Ārstam par to jāinformē arī pacients vai viņa likumiskie aizbildņi, bet, ja pirms procedūras bija iespējams paredzēt tās pagarināšanas nepieciešamību un ārsts par to nav informējis pacientu, viņš var būt atbildīgs par procedūras veikšanu. procedūra bez attiecīgās personas piekrišanas.

Pacienta piekrišana, ja dzīvība ir apdraudēta Bez formālas piekrišanas ārsts var sniegt pacientam medicīnisko palīdzību, pakļaut viņam izmeklējumus tikai tad, ja veselības stāvokļa dēļ nepieciešama tūlītēja palīdzība, kā arī, piemēram, zaudējumu dēļ. vecuma dēļ apziņas, vai nesaskaņas ar likumīgajiem aizbildņiem nevar iegūt atbilstošu piekrišanu. Ja pacienta dzīvībai draud briesmas, ārsts var uzsākt ārstēšanu (piem., veikt operāciju, diagnostikas izmeklējumus) bez kriminālatbildības riska.

Piekrišana operācijai nav nepieciešama arī to gaidot, t.i., ārstēšanas novilcināšana var apdraudēt pacienta dzīvību. Šādu notikumu apstākļi ir jāfiksē medicīniskajā dokumentācijā. Pēc procedūras vai operācijas ārstam par veiktajām procedūrām vai pārbaudēm jāinformē pacienta likumiskie aizbildņi vai aizbildnības tiesa.

ikmēneša "Zdrowie"

Kategorija:

Pacienta komplekts