Kad farmaceits var atteikties pārdot zāles? Izrādās, ir diezgan daudz situāciju, kad aptiekas darbiniekam var vai pat nākas atteikties no zāļu izsniegšanas pacientam. Tie attiecas ne tikai uz farmaceita atteikšanos pārdot kontracepcijas līdzekļus pārliecības pārliecības iebildumu klauzulas dēļ. Pārbaudiet, kad farmaceits var atteikties izsniegt zāles.

Pieci gadi grūtas studijas, maģistra darbs un seši mēneši obligātā profesionālā prakse aptiekā. Tāda ir farmaceita izglītība Polijā, kuru daudzi tomēr uztver kā parastu zāļu pārdevēju. Taču aiz šīs izglītības slēpjas milzīga atbildība un tiesības, ko ne visi apzinās. Jo, ja farmaceitam kompensējamo recepšu realizācijas ietvaros tiek prasīts racionalizēt un kontrolēt ārstēšanu, bet arī rīkoties ar NHF budžetu, viņam ir jābūt tiesībām pacientam īstajā brīdī pateikt NĒ. Šādas situācijas ir precīzi noteiktas attiecīgajos noteikumos, un par to neievērošanu farmaceiti var pat tikt sodīti.

Kad farmaceits var atteikties pārdot zāles? Veselības klauzula

Farmaceita uzdevums ir informēt pacientu par zālēm un racionalizēt viņa terapiju tā, lai tā viņam būtu droša un efektīva. Rezultātā Farmācijas likums (Pf.) dod iespēju aptiekas darbiniekam (gan farmaceitam, gan farmācijas tehniķim) atteikties izsniegt zāles, ja tās var radīt draudus pacienta dzīvībai vai veselībai (96.5.1. Pf.). Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad ir aizdomas, ka zāles var izmantot nemedicīniskiem nolūkiem (Pf. 96.5.2.)

Aptiekas darbinieks var arī atteikties no recepšu medikamenta izgatavošanas, ja ir nepieciešams veikt izmaiņas tā sastāvā, kuru veikšanai farmaceits vai farmaceits tehniķis nav pilnvarots un nav iespējams sazināties ar ārstu (1. Pf. 96.5.4) aptiekas var arī atteikties izsniegt pacientam viņam izrakstītas recepšu zāles, ja no to sagatavošanas brīža ir pagājušas vismaz 6 dienas (Pf. 96.5.5.). Acīmredzot šis noteikums izriet no recepšu medikamentu īsā derīguma termiņa, kas parasti nesatur konservantus.

Kad farmaceits var atteikties pārdot zāles? Krāpnieciskas receptes

Aptieku tirgū parādās arvien biežākas parādībasrecepšu viltošana. No vienas puses, tie attiecas uz kompensējamām zālēm, par kurām kompensācija tiek izspiesta. Savukārt psihotropo un narkotisko vielu receptes ļoti bieži tiek viltotas. Farmaceita uzdevums ir katru reizi izvērtēt receptes autentiskumu. Ja, viņaprāt, ir kaut ēna aizdomam, ka dotā recepte ir viltota, viņam ir tiesības atteikties no tās izpildes. Bet tas vēl nav viss …

Farmaceita rīcību ar iespējami viltotu recepti regulē divi tiesību akti. No vienas puses, tas ir jau pieminētais Farmācijas likums, kas 2008. gada 12. decembra 2008. 96.5.3 dod tiesības aptiekas darbiniekam atteikt izsniegšanu "pamatotu aizdomu gadījumā par receptes īstumu vai nepieciešamību". Precīzāks šajā ziņā ir veselības ministra rīkojums par medicīniskajām receptēm, kurā teikts, ka "pamatotu aizdomu gadījumā, ka recepte ir viltota, izrakstītāja atsakās to nēsāt, aiztur to un nekavējoties ziņo provinces administrācijai. farmācijas inspektors, Fonda provinces nodaļa, kuras kompetencē ir aptiekas adrese, un, ja iespējams, pilnvarotā persona vai pakalpojumu sniedzējs "(§24).

Kad farmaceits var atteikties pārdot zāles? Psihoaktīvās vielas

Narkotikas, ko lieto stipru sāpju, iesnu vai klepus ārstēšanai – tieši tajos visbiežāk var atrast šīs trīs vielas: kodeīnu, dekstrometorfānu un pseidoefedrīnu. Tos visus var iegādāties bez receptes. Izrādās, ka šīm trim vielām papildus ārstnieciskajai iedarbībai piemīt arī… apreibinoša iedarbība. Lietojot lielos daudzumos un dažreiz arī kopā ar alkoholu, tie var sniegt sajūtas un pieredzi, kas pielīdzināma narkotiku vai dizaineru narkotiku lietošanai. Rezultātā Veselības ministrija nolēma ieviest noteikumus, kas, no vienas puses, ierobežos šāda veida preparātu tirdzniecību nepilngadīgajiem, no otras puses, novērsīs to tirdzniecību vairumtirdzniecībā narkotiku ražošanas mērķis.

Balstoties uz literatūras datiem un sabiedriskās apspriešanas laikā izskanējušajām balsīm, ir noteikti precīzi minēto vielu daudzumi, ar kuriem pietiks efektīvai terapijai. 720 mg pseidoefedrīna, 240 mg kodeīna un 360 mg dekstrometorfāna - šādu psihoaktīvo vielu satura ierobežojumu bezrecepšu medikamentu iepakojumā beidzot noteica Veselības ministrija. Vienlaikus šīs vērtības ir kļuvušas par ierobežojumu farmaceitiem šo vielu tirdzniecībā, piemēram, izsniedzot vairākus mazākus iepakojumus. Par šo noteikumu neievērošanu farmaceitiem draud milzīgs finansiāls sods (līdz 500 000 PLN, vairumtirdzniecības gadījumā līdzzāļu ražošana).

Kad farmaceits var atteikties pārdot zāles? Pacienta vecums

No 2015.gada 1.jūlija noteikumi uzliek par pienākumu arī farmaceitiem un farmācijas tehniķiem atteikties izsniegt bezrecepšu medikamentus, kas satur minētās psihoaktīvās vielas, personai, kas jaunāka par 18 gadiem. Ja rodas šaubas par pacienta vecumu, kuram zāles izsniedzamas, farmaceits vai farmācijas tehniķis ir tiesīgs pieprasīt uzrādīt šādas personas vecumu apliecinošu dokumentu. Dokumenta uzrādīšanas atteikuma gadījumā aptiekas darbiniekam ir tiesības atteikties pārdot zāles.

Šī nav vienīgā reize, kad farmaceits var pajautāt pacientam par viņa vecumu. Minētais Farmācijas likums dod tiesības atteikties no receptes izrakstīšanas, ja persona, kura ar to ieradās aptiekā, ir jaunāka par 13 gadiem. Arī šādās situācijās farmaceits un farmācijas tehniķis ir tiesīgi pieprasīt uzrādīt dokumentu, kurā norādīts šādas personas vecums. Ja šāds dokuments netiek uzrādīts, zāles nevar pārdot.

Viena no jaunākajām izmaiņām noteikumos ir 2015. gada aprīļa sākumā veselības ministra parakstītie grozījumi noteikumos par zāļu izsniegšanu no aptiekām. Tajā tika ieviests noteikums, ka iekšējai lietošanai paredzētos hormonālos kontracepcijas līdzekļus, kam ir OTC pieejamības kategorija, bez receptes izsniedz 15 gadus vecai un vecākai personai. Praksē tas nozīmē, ka t.s tabletes "diena pēc" (Polijā tās ir tikai ellaOne) bez receptes var izsniegt tikai personām, kas vecākas par 15 gadiem. Farmaceits vai farmācijas tehniķis var atteikties izlaist šo preparātu personai, kura pēc tās pieprasījuma to nedokumentē.

Kad farmaceits var atteikties pārdot zāles? Sirdsapziņas klauzula

Šobrīd mūsu valstī ārstiem, zobārstiem, medmāsām un vecmātēm ir tiesības atteikties veikt noteiktu veselības pakalpojumu, kas neatbilst viņu sirdsapziņai – šos noteikumus sauc par sirdsapziņas klauzulu.

Ārstu un zobārstu gadījumā tas ir sankcionēts 1996. gada 5. decembra Likuma par medicīnas profesiju 39. pantā. Viņš saka, ka "ārsts var atturēties no tādu veselības pakalpojumu sniegšanas, kas neatbilst viņa sirdsapziņai. (…) ar izņēmumu, ka viņam ir pienākums norādīt reālās iespējas saņemt šo pakalpojumu pie cita ārsta vai citā veselības aprūpes iestādē un pamatot un ierakstīt šo faktu medicīniskajā dokumentācijā. Arī ārstam, kurš savā profesijā praktizē uz darba tiesisko attiecību pamata vai dienesta ietvaros, ir pienākums iepriekš paziņot savam vadītājam "

Savukārt māsām ir sirdsapziņas klauzula, kas paredzēta 1996. gada 5. jūlija Likuma par māsu un vecmāšu profesijām 23. pantā, saskaņā ar kuru "medmāsa, vecmāte var atturēties no veselības pārbaudes veikšanas pakalpojums neatbilst viņas sirdsapziņai. "

Polijas tiesību aktos nav analogu noteikumu, kas piešķirtu "sirdsapziņas klauzulu" arī farmaceitiem. Tāpēc daži no tiem atsaucas uz Polijas Republikas konstitūcijas 53. pantu, kas ikvienam garantē apziņas un reliģijas brīvību. Šīs tiesības apliecina Satversmes tribunāla 1991. gada 15. janvāra spriedums (U8 / 90), kurā teikts, ka "apziņas brīvība nozīmē ne tikai tiesības pārstāvēt konkrētu pasaules uzskatu, bet galvenokārt tiesības rīkoties saskaņā ar 1991. gada 15. janvāra spriedumu. sirdsapziņa, būt brīvam no piespiešanas rīkoties pretēji savai sirdsapziņai. ".

Kategorija:

Pacienta komplekts